Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:562705
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  EIROPAS VALŪTAS SISTĒMAS VĒSTURISĀ IZVEIDE    3
  EIRO    9
  EIRO IEVIEŠANA    11
  I posms    11
  II posms    12
  III posms    13
  Ekonomiskās un monetārās savienības nākotne    16
  Eurosistēmas pamatuzdevumi    16
  SECINĀJUMI    20
  Izmantotie informācijas avoti    21
Extract

Vienots tirgus, vienota valūta. Teorētiski tik vienkārši un loģiski. Bet bija jāpaiet gadu desmitiem, kamēr šī ideja kļuva par ikdienas realitāti. Visupirms bija jāizveidojas un jānostiprinās Eiropas kopējam tirgum. Jau Francijas imperators Napoleons III loloja sapni par vienotu Eiropu. Zaudēts karš pret Prūsiju, Pirmais pasaules karš sagrāva šo ideju. 1925. gadā no jauna izskanēja doma organizēt saimnieciski vienotu Eiropu. Bet Versaļas līguma izraisītās valstu pretrunas radīja šķēršļus šai raženajai idejai. Turklāt virkne Eiropas valstu bija impērijas ar savām kolonijām, saviem atšķirtiem kopējiem tirgiem un savu naudu. Britu impērijā valdīja angļu mārciņa, Francijas impērijā – Francijas franks, Holandes impērijā – Holandes guldenis, Beļģijas impērijā – Beļģijas franks, Spānijas impērijā – Spānijas peseta, Portugāles impērijā – Portugāles eskudo, Itālijas impērijā – Itālijas lira. Turklāt vēl eksistēja valūtas zonas – ASV dolāra zona, angļu mārciņas zona, Francijas franka zona, kurām savu nacionālo valūtu pielāgoja ekonomiski vājas valstis, kas nebija minēto impēriju sastāvdaļas, to kolonijas. Latvija savu latu sākotnēji iekļāva Francijas franka zonā, būtībā pat Latīņu monētu savienībā, kuras priekšgalā bija Francija. Tajā iekļāvās arī Beļģija, Itālija, Šveice un vēlāk arī Grieķija. Savienības locekļu naudas vienībām tika noteikts vienāds zelta saturs – 0,29032254 g tīra zelta. Tāds bija arī lata sākotnējais zelta saturs. Pirmais pasaules karš sagrāva zelta monētu standartu. Latīņu naudas savienība beigu beigās izira. Tas notika 1926. gada 31. decembrī. Latvija turpināja ievērot bijušās naudas savienības noteikumus, bet jau Francijas franka zonas sastāvā līdz lata devalvācijai 1936. gada 28. septembrī.
Izmaiņas Eiropas valstu spēku samērā piespieda Latviju pāriet uz britu sterliņa zonu. Lata zelta saturu turpmāk noteica ar Anglijas sterliņa mārciņas palīdzību, kuras zelta saturs bija 4,43425 g tīra zelta. Devalvējot latu par apmēram 40%, tā zelta saturs līdzinājās 0,0396487 sterliņa mārciņām jeb 0,1758 g tīra zelta. Atgādināsim, ka viena dolāra cena bija 5lati.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register