Secinājumi
1. Latvijas Bankai jeb centrālai bankai ir nopietna loma valsts izaugsmē un attīstībā.
2. Komercbankas ir viens no tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Komercbanku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti.
3. Komercbankas ir pastāvīgie ekonomiskie subjekti, kas, vadoties no izvēlētājiem mērķiem, pērk finanšu resursus un pārdod aktīvus, ietekmējot ekonomisko vidi un naudas daudzumu apgrozībā.
4. Komercbanku darbības efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no cilvēku uzticības tām un banku izvelētās politikas.
5. Latvijā komercbanku darbība ir virzīta uz aktīvu mērķtiecīgu izvietošanu ar mērķi aktivizēt aktīvu struktūru, maksimizējot ienākumus un minimizējot riskus. tāpēc aktīvu analīze, to saglabāšanas un stabilitātes nodrošināšana ir sevišķi svarīgs uzdevums.
6. Komercbankas piedalās naudas kapitāla plūsmas regulēšanas procesā kā starpnieki, pārdalot līdzekļus un piesaistot tos no dažādiem avotiem (radot kapitāla piedāvājumu) – bet klienti var gan piedāvāt, gan pieprasīt naudas kapitālu – radot plūsmu.
7. 2009. gadā, kad norisinājās lielākā ekonomiskā krīze, visvairāk samazinājās skaidrās naudas pieprasījums – skaidrās naudas daudzums apgrozībā bija vismazākais – 788. milj. latu, atšķirībā no 2012. gada, kad bija vislielākais skaidrās naudas pieprasījums – 1’160 milj. latu.
8. 2008. gadā Latvijas Bankai bija vislielākie tīrie procentu ienākumi (84 milj. latu) un 2009. gadā Latvijas Bankai bija vislielākā peļņa (74 milj. latu).
9. Savukārt eiro ieviešana Latvijā ir radijusi vairāk pozitīva nekā negatīva, piemēram eiro ieviešana likvidēs devalvācijas risku , eirozonā ļaus ietaupīt uz procentu maksājumiem par valsts parādu, piemēram Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, procentu likmju samazinājums turpmākajos desmit gados ļaus ietaupīt vidēji 80 miljonus eiro gadā.
…
