Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:895088
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.04.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  Netiešo nodokļu būtība    5
1.1.  Netiešo nodokļu būtība, elementi un funkcijas    5
1.2.  Netiešo nodokļu administrēšana    7
1.3.  Netiešo nodokļu veidi    7
1.3.1.  Pievienotās vērtības nodoklis    7
1.3.2.  Akcīzes nodoklis    8
1.3.3.  Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis    8
1.3.4.  Dabas resursu nodoklis    9
1.3.5.  Elektroenerģijas nodoklis    9
1.3.6.  Muitas nodoklis    9
2.  Netiešo nodokļu ieņēmumi valsts konsolidētajā kopbudžetā    10
2.1.  Pievienotās vērtības nodoklis    12
2.3.  Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis    13
2.4.  Muitas nodoklis    14
2.5.  Dabas resursu nodoklis    14
2.6.  Elektroenerģijas nodoklis    15
Extract

3. Netiešo nodokļu loma valsts budžetā

G.Rešina savā grāmatā „Latvijas Republikas budžets: vakar, šodien, rīt” raksta, ka valsts budžeta ieņēmumu svarīgākā „artērija” ir tieši nodokļu ieņēmumi , kurus veido arī netiešo nodokļu ieņēmumi.
Valdība, kuras pārziņā ir budžeta veidošana un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšana valstī, izmanto fiskālos un monetāros instrumentus, lai to nodrošinātu. Tomēr par primāro tiek uzskatīta tieši fiskālā politika.
Nodokļu likmes ir viens no valsts fiskālās politikas svarīgākajiem instrumentiem, kas var būtiski ietekmēt makroekonomisko stabilitāti valstī. Valsts pārvaldes kompetencē ir izmaiņas nodokļu likmēs, lai šo stabilitāti nodrošinātu. Mainot nodokļu likmes var ierobežot vai stimulēt pieprasījumu, iekšzemes kopproduktu, inflāciju.
Kaut arī Latvija nav „atrauta” no kopējā ekonomiskā stāvokļa pasaulē, tomēr autors uzskata, ka izmantojot tieši fiskālās politikas instrumentu – nodokļu likmes – ekonomiskā krīze valsti nebūtu skārusi tik nopietni.
Laikā, kad valsts ekonomika piedzīvoja ekonomikas uzplaukumu, vēl nekad neredzētu labklājības līmeņa un patēriņa pieaugumu, valdībai, pēc ekonomikas teorijas pamatnostādnēm, bija jāpielieto ierobežojošā fiskālā politika, „Nodokļu maksājumu pieaugums automātiski samazina arī izdevumus personiskajam patēriņam un nepieļauj ekonomikas pārkarsēšanu,” tomēr tas netika izdarīts. Šobrīd, kad ekonomika piedzīvo lejupslīdi, būtu jāizmanto stimulējošo fiskālo politiku.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu nodrošināšana ir ārkārtīgi svarīga, lai valsts varētu pildīt savas funkcijas – nodrošināt veselības aprūpi, atbilstošu dzīves vidi, izglītību, saprātīgu resursu izmantošanu, atbalstīt kultūru, nodrošināt mieru, iedzīvotāju aizsardzību, valsts suverenitāti, ekonomisko interešu aizstāvēšanu starptautiski.
Lai nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus īpaša vērība jāpievērš tieši netiešajiem nodokļiem, jo netiešo nodokļu ieņēmumi ir vislielākais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots. 2008.gadā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija aptuveni 3,8 miljardi latu, no kuriem 2,6 miljardus latus sastādīja tieši nodokļu ieņēmumi (68,4%).
Kā redzams 3.1. attēlā 2008.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumu lielākais avots bija tieši netiešie nodokļi, kas sastādīja gandrīz pusi no visiem ieņēmumiem. Netiešo nodokļu ieņēmumi bija 1,9 miljardi latu. Lielāko netiešo ieņēmumu daļu veido pievienotās vērtības nodoklis.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −8,48 €
Work pack Nr. 1250820
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register