-
Subaģentu sistēmas izveide tūrisma aģentūrai
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 4 | |
1. | Latvijas tūrisma nozares stāvoklis | 6 |
1.2. | Tūrisma nozares ietekme uz Latvijas valsts ekonomiku | 8 |
1.3. | Kompleksā tūrisma pakalpojuma piedāvājums | 10 |
1.4. | Tūrisma operatori un tūrisma aģentūras | 11 |
1.4.1. | TŪRISMA AĢENTŪRAS FUNKCIJAS UN DARBA ĪPATNĪBAS | 11 |
1.4.2. | CEĻOJUMU KONSULTANTA DARBA SPECIFIKA UN POSMI | 13 |
1.5. | Tūrisma aģentūras „ABC” uzņēmējdarbības problēma | 16 |
2. | Mārketinga plānošana uzņēmumā | 18 |
2.1. | Konkurentu analīze | 19 |
2.2. | Uzņēmuma stipro un vājo pušu novērtējums | 21 |
2.3. | SVID matrica | 23 |
2.4. | Primārās mārketinga stratēģijas | 24 |
2.5. | Sekundārās mārketinga stratēģijas | 26 |
2.6. | Mārketinga komunikāciju mērķi | 27 |
3. | Biznesa plāns | 31 |
3.1. | Vispārēja informācija par uzņēmumu | 31 |
3.2. | Uzņēmuma vadības struktūra | 31 |
3.3. | Riski un to samazināšanas pasākumi | 32 |
3.4. | Subaģentu sistēmas apraksts | 33 |
3.5. | Hays Travel subaģentu sistēma | 33 |
3.5.1. | SADARBĪBA UN PEĻŅA | 34 |
3.5.2. | SUBAĢENTU REKRUTĒŠANA | 35 |
3.5.3. | SUBAĢENTU APMĀCĪBA | 35 |
3.5.4. | IT ATBALSTS UN TEHNOLOĢIJAS | 36 |
3.6. | Ceļojumu biroja „ABC” subaģentu sistēma | 36 |
3.6.1. | APMĀCĪBAS UN ATBALSTA CENTRS | 38 |
3.6.2. | DARBA ATTIECĪBU LIKUMISKĀ PUSE | 39 |
3.6.2.1. | Iemaksu veikšanas kārtība un termiņi | 39 |
3.6.2.2. | Ziņojums par obligātajām iemaksām | 41 |
3.6.3. | SUBAĢENTU DARBA SAMAKSA | 41 |
3.7.4. | SUBAĢENTU APMĀCĪBA | 42 |
3.6.5. | MĀRKETINGA PROGRAMMA JAUNU SUBAĢENTU PIESAISTEI | 43 |
3.7. | Uzņēmumam nepieciešamais personāls | 44 |
3.8. | Uzņēmuma inventārs | 44 |
3.9. | Apmācības un Atbalsta centra vadītāja algas aprēķins | 44 |
3.10. | Uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietojums | 45 |
3.11. | Uzņēmuma izdevumi | 46 |
3.12. | Izmaksas subaģentu sistēmas izveidei | 47 |
4. | Finanšu analīze | 48 |
4.1. | Nodokļu pārskats subaģentu sistēmā | 48 |
4.2. | Plānotie ieņēmumi no subaģentu sistēmas | 48 |
4.3. | Plānotie izdevumi saistībā ar subaģentu sistēmu | 50 |
4.4. | Naudas plūsma subaģentu sistēmai | 51 |
4.5. | Subaģentu sistēmas ekonomiskais modelis | 53 |
4.6. | Peļņas vai zaudējumu aprēķins subaģentu sistēmai | 55 |
4.7. | Plānotā beigu bilance subaģentu sistēmai | 56 |
4.8. | Finanšu analīzes rādītāji subaģentu sistēmai | 56 |
Secinājumi | 59 | |
Priekšlikumi | 59 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 61 |
Ceļošana ir kļuvusi par cilvēku dzīves veida neatņemamu sastāvdaļu. Ikviens ir
devies kādā tuvākā vai tālākā ceļojumā, nemaz nenojaušot, ka izmanto tūrisma infrastruktūru.
Lai ceļojums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un patīkamāks, ir nepieciešams
sakārtot tūrisma nozares infrastruktūru. Tas atvieglo daudzus jautājumus ceļotājiem, kā
arī veicina ceļojuma galamērķa, kā tūrisma objekta, intereses pieaugumu. Savukārt šī
interese, izraisa valsts ieņēmumu pieaugumu, jo tūristi tādējādi tērē savu naudu un veicina galamērķa valsts ekonomikas attīstību.
Tikpat svarīga ir arī ceļojuma galamērķa vēsturiskā puse un citi tūrisma intereses
objekti.
Tūrisma nozares darbība nav iedomājama bez uzņēmumiem, kas nodrošina apmešanās izklaides, veselības uzlabošanas un ēdināšanas pakalpojumus. Tautsaimniecības spēks arī turpmāk būs atkarīgs no uzņēmējdarbības sektora dinamisma - no tā, kā tas spēs reaģēt uz radušām iespējām, kā spēs restrukturizēt un
pielāgot savu darbību tirgus prasībām un struktūrai. Mainoties videi ir nepieciešams domāt par konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanas un efektīvas saimniekošanas pamatprincipiem.
Vislabprātāk cilvēki izvēlas doties uz tūrisma aģentūrām un iegādāties kompleksos tūrisma pakalpojumus, kas ir skaidrojams ar to, ka šis pakalpojums apvieno sevī vairākus pakalpojumus.
Mūsdienu ekonomiskā situācija ir vērtējama kā ļoti slikta. Daudzi cilvēki zaudē
darbu, pirktspēja samazinās, uzņēmumi cieš zaudējumus vai bankrotē. Tieši tāpēc šajā
laikā ir jāmeklē jaunas dzīvotspējīgas idejas, lai saglābtu un optimizētu biznesu, ne tikai
tūrisma, bet arī citās nozarēs. Apskatot citvalstu pieredzi tūrisma nozarē, autors secina, ka dotajā situācijā var veidot jaunu subaģentu sistēmu tūrisma aģentūrai „ABC”, nemaz būtiski nepalielinot uzņēmuma izmaksas. Idejas pamatā ir ņemta Lielbritānijas pieredze, kas sevi ir
pierādījusi jau vairāku gadu garumā. Šī subaģentu sistēma atšķiras no citām ar to, ka
aģents ir tūrisma aģentūras darbinieks un veic savu ceļojumu konsultanta darbu no savām mājām un sev vispiemērotākajā laikā.
Autors uzskata, ka liela nozīme subaģentu sistēmas projekta izstrādē ir tam, ka
tas nes daudzpusēju labumu:
Tiek radītas jaunas darba vietas;
Ieguldot nelielus līdzekļus subaģentu sistēmas izveidē, var iegūt lielāku
peļņu uzņēmumam;
Veidojot subaģentu sistēmu tiek paplašināts klientu loks un iekarota
lielāka tirgus daļa.
Uz doto brīdi nav zināms par līdzvērtīgas subaģentu sistēmas eksistenci Latvijas
tūrisma nozarē, tāpēc šīs sistēmas izveidi var uzskatīt par inovāciju.
Problēma - kā palielināt kompleksā tūrisma pakalpojuma realizāciju vietējā
tirgū, būtiski nepalielinot izmaksas tūrisma aģentūrā „ABC”.
Bakalaura darba mērķis – izveidot projektu tūrisma aģentūras „ABC” subaģentu sistēmai.…
Tūrisma nozares analīze, uzņēmuma darbības optimizācija un subaģentu sistēmas izveide.
- Cenu politika un tās nozīme Latvijas tūrisma uzņēmumos
- Latvijas un ārzemju pieredze kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā valsts pārvaldes iestādēs
- Subaģentu sistēmas izveide tūrisma aģentūrai
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas un ārzemju pieredze kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā valsts pārvaldes iestādēs
Term Papers for university49
-
Cenu politika un tās nozīme Latvijas tūrisma uzņēmumos
Term Papers for university99
-
Vadības audita sistēmas attīstība Latvijā
Term Papers for university60
-
Liepājas pilsētas tūrisma produktu attīstības iespējas, izmantojot jauno tūrisma speciālistu potenciālu
Term Papers for university68
-
A/s "Rīgas Piena Kombināts" kvalitātes vadības sistēmas analīze un raksturojums
Term Papers for university62