Secinājumi
No visa iepriekšteikta var secināt, ka:
1. Notiek straujās reformas organizāciju struktūrā un to vadības veidā. Vairs nav efektīvas organizācijas, kas izmanto tikai un vienīgi vertikālo komunikāciju, arvien vairāk jāsāk izmantot horizontālo, jo cita struktūra – partnerība, diktē savus nosacījumus gandrīz visur, arī komunicēšanas veidā;
2. Mazajiem uzņēmumiem tagad ir priekšrocības par lielajiem, jo viņi spēj ātrāk reaģēt uz pārmaiņām vidē, kas visu laiku mainās, līdz ar to viņiem nebūs grūtību pārorientēties uz ko citu, kas šobrīd ir aktuāls. Būtībā organizācijas efektivitāti nosāks pārmaiņu vadība. Lielajām uzņēmumam straujā kursa maiņa var izrādīties izšķiroša.
3. No pārmaiņu vadības ir nākamais secinājums – efektīva pārmaiņu vadība būs iespējama tikai tad, kad personāls ir apmācīts daudzpusīgi. Nedrīkst ierobežot darbinieku zināšanas un virzīt viņu apmācību tikai vienā stingri noteiktā sfērā, jo zināšanas par blakus tēmām var ļoti palīdzēt, izdomājot jaunu produktu vai jaunu koncepciju.
4. Toni nosaka nevis tās, kuram ir vairāk darbinieku, bet tas, kuram tie darbinieki ir izglītotāki, radošāki, kuram tie spēj ģenerēt vairāk labo un izcilo ideju. Viens patiešam kreatīvs darbinieks būs daudz vērtīgāks, nekā 100 melna darba strādnieki;
5. Pārmaiņas skar arī darba vidi, tajā skaitā darba birojus. Ja tiek uzskatīts, ka darbinieks tagad ir investīcija, tad arī nauda jāiegulda ne tikai viņa zināšanās, bet arī darba procesa modernizēšanā. Respektīvi, labs, jaunā stila ofiss, kas veicina radošo vidi, pēc iespējas mazāk atsevišķo kabinetu, bet tajā pašā laikā ar domu, lai darbinieks kādā brīdī varētu norobežoties no visiem, ka arī atpūtas vietas, jo smadzeņu darbība pieprasa milzīgo daudzumu enerģijas.
…
