SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot bakalaura darbu, darba autore secināja:
1. Pircēji iepērkoties, vadās pēc tādiem pirkšanas motīviem kā fiziskajiem un psiholoģiskajiem, racionālajiem un emocionālajiem, preču un patronāžas motīviem. Maz pirkumu tiek veikti, balsoties tikai uz vienu pirkšanas motīvu;
2. Tāpat kā jebkurā produktu/pakalpojumu tirgū arī pārtikas produktu tirgū pircējs vadās pēc pircēju lēmuma pieņemšanas pieciem posmiem – vajadzības apzināšanās, informācijas meklēšana, alternatīvu vērtējums, pirkšanas lēmums un pēcpirkuma uzvedības;
3. Pēcpirkuma uzvedība ir viens no būtiskākajiem pircēju lēmuma pieņemšanas pieciem posmiem, jo pēcpirkuma uzvedība ietver produkta lietošanas rezultātā gaidīto rezultātu un reāli saņemto rezultātu salīdzināšanu. Ja produkta darbība neatbilst gaidītajam, klients ir vīlies; ja tā atbilst gaidītajam, klients ir apmierināts; ja tā pārsniedz gaidīto, klients ir iepriecināts. Apmierinātība ietekmē turpmāko pircēju rīcību. Apmierinātības gadījumā pircējs atkārtos pirkumu vai pastāstīs citiem potenciālajiem pircējiem par gūto gandarījumu no pirkuma un vajadzības apmierināšanu;
4. Pircēja rīcību un uzvedību ietekmē dažādi faktori – kultūras, sociālie, personīgie, psiholoģiskie un ārējās vides. Tie arī nosaka, kāds pirkšanas uzvedības modelis būs noteicošais konkrētās preces vai pakalpojuma iegādē;
5. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2011.gadā Norvēģijā sasniedza 49087,18 LVL uz vienu iedzīvotāju, turpretī Latvijā tikai 6823,47 LVL uz vienu iedzīvotāju;
6. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu produktu grupā cenu līmenis Latvijā ir 12% zem vidējā Eiropas valstu vidējā rādītāja, savukārt Norvēģijas rādītājs ir 64% virs Eiropas valstu vidējā rādītāja;
7. Latvijas un Norvēģijas patērētāju ienākumi būtiski atšķiras. 94% Latvijas pircēju ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 1000 EUR, turpretim 80% Norvēģijas pircēju ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsvarā sniedzas virs 2500 EUR;
8. Visbiežāk abu valstu pircēji pārtiku mēdz iegādāties vidēji trīs reizes nedēļā;
9. 97% Latvijas pircēju vidēji vienā pārtikas veikala apmeklējuma reizē mēdz atstāt no 10 līdz 50 EUR. Savukārt 92% Norvēģijas pircēju vienā pārtikas veikala apmeklējuma reizē atstāj lielāku naudas summu no 10 līdz aptuveni 100 EUR;
10. Gan Latvijas (73%), gan Norvēģijas (91%) pircēji pārtiku iegādāties izvēlas lielveikalos nevis tirgos vai privātajos pārtikas veikalos;
11. Norvēģijas pircējam augstās vietējā tirgus pārtikas cenas šķiet pieņemamā līmenī, turpretim Latvijas pircējam, salīdzinot ar Norvēģijas pārtikas cenu līmeni, relatīvi zemās Latvijas pārtikas cenas šķiet pārāk augstas.
…
