Nobeigumā darba autors gribētu ieskicēt pārdomas, kuras viņam ir radušās darba izstrādes gaitā. Kopumā darba autors uzskata, ka pieņemtais lēmums, apvienojot Finanšu inspekciju un Muitas departamentu, ir bijis pareizs un tas nes „augļus”, jo vieglāk pārskatāmi ir gan nodokļu maksātāji, gan pašas nodokļu administrācijas darbība, rīcība. Tāpat būtisks pluss ir administratīvo izmaksu ekonomēšanu, autoraprāt, arī visai sabiedrībai kopumā šāda situācija, kad ir vienots nodokļu iekasētājs, ir parocīgāka un pārskatāmāka. Darba autors arī domā, ka salīdzinot ar laiku tikko pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, ir palielinājusies informācijas pieejamība par Valsts ieņēmumu dienestu, nodokļu maksāšanu, vai situāciju un problēmām, kas sagaida, ja nodokļi netiek maksāti, tomēr arī šeit ir iespējami uzlabojumi, sevišķi tas būtu attiecināms, lai tiktu uzlabota iestādes un sabiedrības sadarbību, jo patiesībā mūsu darbība ir vērsta uz vienotu mērķi, tas ir, uz valsti. Tāpat darba autors domā, ka Valsts ieņēmumu dienestam, būtu vairāk uzmanības jāpievērš saviem darbiniekiem, skatīties, vai tie ir atbilstoši kvalificēti un vai tie savu darbu veic pēc labākās sirdsapziņas, lai nebūtu situācijas, kad klients griežas Valsts ieņēmumu dienestā, bet tur tiek saņemta atbilde, ka šī šobrīd neesot viņu galvenā prioritāte, viņiem esot citi darbi un tam neatliekot laika. Iespējams, papildus uzraudzība vai prēmijas par labi paveiktu darbu un tieši pretēji aizrādījuma(brīdinājuma) izteikšana, varētu darbiniekus motivēt paveikt savus darba uzdevumus tā, kā tas ir teikts Valsts ieņēmumu dienesta dibināšanas misijā.…
