Baltijas valstu ekonomika sadalīta pa gadiem un valstīm

Baltijas valstis pirms pirmā pasaules kara
Latvija - 10.09.lekc.
Ievads
1817.gadā – zemnieku brīvlaišana Kurzemē, 1819.gadā Vidzemē
Zemniekus atbrīvoja no dzimtbūšanas un atņēma viņiem zemi un kļuva personīgi brīvi, bet likums viņus padarīja par bezzemniekiem.
Zemnieks bija spiests nomāt zemi no muižnieka, tādēļ saglabājās klaušas un nodevas.
Tomēr savās nomātās saimniecībās zemnieki spēja ieviest jaunas lauksaimniecības metodes.
Zemnieki 19.gs. pirmajā pusē
Līdz 19.gs sākumam muižās audzēja labību, kuras atlikumu pārdeva vai pārstrādāja degvīnā.
19.gs. pirmajā pusē sāka attīstīties lopkopība, stādīja vairāk kartupeļus un sēja āboliņu. Tomēr lielās klaušas neļāva zemniekiem attīstīties, viņi grima arvien lielākā nabadzībā un postā, notika dumpji un sacelšanās.
1840.g. Krievija bija spiesta, lai saudzētu zemniekus Vidzemes un Kurzemes guberņās, aizliegt muižniekiem patvaļīgi palielināt klaušas.
Aizliedz zemniekiem atņemt visu zemi un pievienot to muižas zemēm.
Klaušas aizstāja ar nomas maksu.
Maksu naudā ieviesa par zemes izmantošanu.
Atļāva zemniekiem izpirkt zemi un kļūt par tās īpašniekiem.
Zemnieku brīvlaišana
1861. g visā Krievijā arī Latgalē atcēla dzimtbūšanu.
Šoreiz likums atklāja zemniekiem izpirkt zemi
Katra Latgales zemnieku ģimene saņēma zemi, kura tā bija apstrādājusi pirms 1861 gada
Par zemes izmantošanu zemnieki maksāja noteiktu naudas nodokli vai pildīja klaušas
Tomēr Latgales zemnieku klaušu laiks izbeidzās ar zemes izpirkšanu 1863 gadā.…