Sabiedriskās patēriņa preces un labumi ir tās preces un pakalpojumi, par ko nav jāmaksā tiešā veidā. Cilvēki maksā nodokļus valsts kasē, un no valsts budžeta tiek segti izdevumi par sabiedriskajām precēm. Pie sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem tiek pieskaitīti izglītība, primārā veselības aprūpe, valsts aizsardzība, drošība, ielu apgaismojums, bibliotēka, muzejs, ugunsdzēsēju vienību uzturēšana u.c. Ar sabiedriskajām precēm saista problēma – kā jau minēju, visi izdevumi tiek segti ar to naudu, ko maksāja iedzīvotaji nodokļos, bet ir cilvēki, kas izmanto labumu, lai gan nav neko maksājuši.7
Ekonomikā nevienmēr ir viens pret vienu attiecības, cieš arī kāds no malas. Tās ir ārējās izmaksas, tās dēvē tā tāpēc, ka tās ietekmē ne tikai tos, kas iesaistīti preces ražošanā un patērēšanā, bet arī personas pilnīgi no malas, tās, kurām ar šo preču ražošanu nav nekāda sakara. Ārējā ietekme rodas, piemēram, ir uzcelts HES, tiek kontrolēts ūdens līmenis un parplūšana, cilvēki priecājās par skaisto ainavu, ko radījusi ūdenis tilpne kopā ar kokiem, bet būvējot šo dambi tiek patērēti resursi, braukāts ar mašīnām, patērējot automašīnu un benzīnu, atkal tiek piesārņota vide - ārējā ietekme ir negatīva. Ārējā negatīvā ietekme rada papildus izmaksas trešajām personām. Piemēram, kūpošs rūpnīcas dūmenis piesārņo gan apkārtni, gan gājēju drēbes, gan plaušas. Drēbju ķīmiskās tīrīšanas izmaksas būtu jāsedz kūpošā dūmeņa īpašniekam, bet ne cilvēkam, kuram jāmaksā par uzvalka tīrīšanu un ārstēšanos. Taču uzņēmuma īpašnieks daļu izmaksu - maksu par drēbju tīrīšanu, ārstēšanos - uzveļ trešajām personām. Šīs izmaksas, kuras sedz trešā persona, ļauj saražot vairāk preces par zemāku cenu.
…
