Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:211833
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 15 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  Darba samaksas analīzes teorētiskie aspekti    4
2.  Darba algas dinamika dažādu faktoru ietekmē    12
2.1.  Dzimums kā darba algas apjomu ietekmējošs faktors    12
2.2.  Reģionu ietekme uz darba algas līmeni    14
2.3.  Sektora nozīme darba algas lielumā    17
2.4.  Izglītība un vecums kā darba algas apjomu ietekmējošs faktors    18
2.5.  Etniskais aspekts, latviešu valodas zināšanas un darba samaksa    22
  Secinājumi un priekšlikumi    26
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    29
Extract

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
1.Vairumā gadījumu darbinieki saņem fiksētu pamatalgu, taču arī mainīgā pamatalga, kas ir piesaistīta darba ražīgumam, ir samērā izplatīta darba samaksas forma. Tā var papildināt vai pilnībā aizstāt fiksēto pamatalgu.
2.Fiksētās vai mainīgās pamatalgas izmaksa ir atkarīga no darbinieka kvalifikācijas un uzņēmuma lieluma. Jo augstāka ir kvalifikācija, jo lielāka ir iespēja, ka darbinieks saņems fiksētu, nevis mainīgu pamatalgu. Mikro un daļā mazo uzņēmumu (raksturīgi līdz 19 darbiniekiem), kuru pozīcijas tirgū ir mazāk stabilas, fiksēta pamatalga tiek izmaksāta retāk.
3.Papildus darba algai un dažādām piemaksām aptuveni puse algoto darbinieku saņem vismaz vienu nemonetārā atalgojuma veidu. Visbiežāk Latvijā tiek piešķirti šādi atalgojuma veidi: veselības apdrošināšanas polise, uzņēmuma dāvanas darbiniekiem, apmaksāti kursi, mācības vai dalība semināros, mobilā telefona sarunu, transporta izdevumu un ēdināšanas kompensācijas, kā arī dažādi citi darbinieka atbalsta veidi. Jo augstāku amatu ieņem darbinieks, jo daudzveidīgāki ir viņam pieejamie nemonetārā atalgojuma veidi.
4.Ir novērota uzņēmuma ekonomiskās attīstības ietekme uz darba samaksu. Uzņēmumos, kuri aug un attīstās, darba samaksa ir augstāka nekā tad, ja tas darbojas bez būtiskām izmaiņām vai atrodas zināmās grūtībās. Ja uzņēmums aug un attīstās vai darbojas bez būtiskām izmaiņām, tad varbūtība, ka uzņēmumā pastāv nelegālās darba samaksas prakse, ir zemāka. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām valsts institūcijām ir jāturpina uzraudzīt uzņēmējdarbības vide, īstenojot tai labvēlīgu apstākļu nodrošināšanas programmu.
5.Veicinot darba produktivitātei atbilstošu darba samaksu, Labklājības ministrijai ieteicams popularizēt mainīgas pamatalgas, stundu darba samaksas un piemaksu par darba produktivitāti prakses pielietošanu Latvijas uzņēmumos.
6.Kopumā, darba samaksa Rīgas un Pierīgas statistiskajos reģionos ir būtiski augstāka nekā citos Latvijas reģionos. Tomēr Rīgas un Pierīgas darba devēju nosauktās optimālās minimālā algas atšķirības no citu reģionu uzņēmēju atbildēm ir mazākas par novērotajām darba samaksas variācijām. Šāda piesardzīga vērtējuma iemesls varētu būt uzņēmuma darbība ne tikai Rīgā vai Pierīgā, kur tas ir reģistrēts, bet arī citos Latvijas reģionos.
7.Darba devēji šobrīd norāda, ka Latvijā trūkst darbaspēka. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka galvenais cēlonis ir darbaspēka izbraukšana zemās darba samaksas dēļ, kopumā var minēt trīs būtiskākos šīs parādības iemeslus. Pirmais ir darbaspēka izbraukšana uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, otrais – potenciālo darbinieku darba motivācijas trūkums un spējām neatbilstošas prasības, un trešais – intereses trūkums par noteiktu nozaru profesijām. Tiek uzskatīts, ka pirmie divi iemesli rada šobrīd novēroto produktivitātei neatbilstošo darba samaksas pieaugumu. Pie tam sūdzības par darbaspēka trūkumu ir raksturīgas arī nozarēm, kurās ir salīdzinoši augsta darba samaksa (piemēram, būvniecībai un rūpniecībai). Labklājības ministrijai ir ieteicams iesaistīties sabiedrības informēšanā par darba samaksu ietekmējošiem faktoriem, kā arī veidot izpratni, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ne tikai augstāka darba samaksa, bet arī augstāks ikdienas preču un komunālo pakalpojumu cenu līmenis.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register