Autors secina, ka pirms piecdesmit gadiem lielie uzņēmumi bija vadošie tirgū un kontrolēja tajā notiekošos procesus, turpretī mūsdienās, ņemot vērā globālo konkurenci, patērētāji ir tie, kas kontrolē tirgū notiekošos procesus. Lai veiksmīgi darbotos pie mūsdienu tirgus apstākļiem, uzņēmumiem ir nepieciešams mainīt savu uzņēmuma mērķi no iekšēja mērķa veidošanas uz ārēja mērķa veidošanu, t.i., no principa ‘’mēs ražojam, jūs pieņemat’’ uz principu ‘’mēs mēģinām izprast jūsu problēmas, lai pārsteigtu jūs ar problēmu risinājumu’’.
21.gs vadītājiem ir svarīgi veidot tādu komunikāciju ar saviem darbiniekiem, lai tajos attīstītu enerģiju un veicinātu radošumu. Tāpat uzņēmumam ir svarīgi veidot zināšanas savā uzņēmumā, un attīstīt tās, kā unikālu resursu, kas būtu kā konkurētspējīga priekšrocība.
Autors uzskata, ka uzņēmuma mērķis ir fokusēties uz vērtības radīšanu patērētājiem, tad attiecīgi ir jāmaina vadītāja loma- no kontrolētāja uz tādu, kas dod iespēju rīkoties. Tradicionāli vadītājs bija kā kontrolētājs, jo lielai daļai no uzņēmuma darbiniekiem nebija nepieciešamās prasmes un zināšanas. Turpretī mūsdienās darbinieku prasmes un zināšanas tiek vērtētas ļoti augstu, tāpēc vadītājam ir nepieciešams iedvesmot un motivēt darbiniekus uz jaunu ideju ģenerēšanu un īstenošanu. Kontrolēšana tikai samazina darbiniekos šo vēlmi. Parasti tika uzskatīts, ka līderis ir tas, kas formulē mērķus un iedvesmo pārējos uz mērķu īstenošanu vai nepieciešamo pārmaiņu veikšanu, turpretī vadītājs ir tas, kurš veic nepieciešamo darbu. Jaunā vadītāja loma iekļauj to, ka vadītājiem ir jābūt līderiem, bet darbinieki ir tie, kas veic darbu. Vadītājam ir jārīkojas tā, lai darbiniekos radītu enerģiju būt radošiem, uz sadarbošanos vērstiem, vēlmi mācīties un īstenot jaunas idejas.
Nepieciešams mainīt arī vadīšanas veidu no pavēles došanas un kontroles uz dinamisku vadīšanu. Pirmkārt, ja tiek izmantots pavēles došanas un kontroles vadības veids, tad darbinieki tiek demotivēti, un motivācija darbos, kur augsti vērtē zināšanas, ir kā atslēga uz produktivitāti, un ,otrkārt, darbiniekos tiek samazināta vēlme radīt inovācijas. Dinamiska vadīšana paredz darbu veikt ciklos, kur katrā no cikliem tiek uzstādīts mērķis, ņemot vērā, kas ir zināms par to, ko patērētājs vēlas.
…
