Ienākuma nodokļa vēsturiskā attīstība.
Nodokļu izcelšanās vēstures aizsākumi meklējami jau tālā pagātnē. Verdzības un feodālajā iekārtā jau pastāvēja naturāla nodevu maksāšana un klaušas, kas bija obligāti jāpilda. Vēstures attīstības tālākajā posmā izveidojās preču un naudas attiecības, arī nodokļi ieguva naudas formu, bet vēl joprojām pastāvēja nodokļu maksājumi natūrā un klaušu veidā.
Pirmās nodokļu sistēmas izveidošana Latvijā bija saistīta ar daudzām grūtībām, kas bija saistītas ar brīvvalsts pastāvēšanas pirmajiem gadiem.
Nodokļu politika atradās izstrādāšanas stadijā un ieņēmumi nespēja sabalansēt valsts budžetu. Izveidojušos budžeta deficītu sedza tikai papīrnaudas emisija. Nestabilā naudas politika attiecībā uz Latvijas rubli un nepārtrauktā emitēšana, lai segtu līdzekļu trūkumu, izsauca strauju inflācijas pieaugumu, cenu celšanos un pirktspējas samazināšanos. Viens no pasākumiem nodokļu ieviešanas jomā bija kara peļņas nodokļa ieviešana no 1918.gada.Nodoklis bija paredzēts spekulācijas apkarošanai, un visstingrāk tika aplikti uzņēmumi, kuri guvuši peļņu kara laikā ar spekulatīvu tirdzniecību, kā starpnieki un uzpircēji.Bet šis nodoklis nedeva gaidītos ienākumus Valsts kasei, jo valsts bija kara rezultātā izpostīta un uzņēmēji neguva lielu peļņu.
Šajā saimnieciski nestabilajā situācijā nodokļiem nebija noteicošā nozīme budžeta ieņēmumu nodrošināšanā. Valsts pastāvēšanas pirmajos gados nodokļi sastādīja tikai nelielu daļu no visiem valsts ieņēmumiem, tas neapmierināja valsts intereses, tādēļ tika pievērsta lielāka uzmanība nodokļu iekasēšanas jautājuma turpmākajos gados.
Brīvvalsts pastāvēšanas pirmajos gados tika izstrādāti jauni likumi, bet vienlaikus nodokļu noteikšanā izmantoja arī Krievijā pastāvošos likumus. Arī jaunie likumi tika izstrādāti balstoties uz Krievijas apstākļos izstrādātajām normām un pamatprincipiem.
Saimnieciskā uzplaukuma gados izveidojās nodokļu sistēma, kas balstījās uz četriem tiešajiem nodokļiem: ienākuma nodokļa, tirdzniecības un rūpniecības nodokļa, pilsētu nekustamā īpašuma nodokļa un lauku nekustamā īpašuma nodokļa. Nodokļu sistēmā ietilpa arī vairāki netiešie nodokļi: muitas, akcīzes un zīmognodoklis. No 1922.gada līdz 1930.gadam vidēji gadā tie sastādīja 52 procentus no visiem ieņēmumiem. Lielu daļu ieņēmumos veidoja monopoli, valsts īpašumu izmantošana un citi ieņēmumi.
No jauna izstrādātajos un aizgūtajos nodokļos bija novērojams to piemērošanas nepastāvīgums, piemērojot jaunas nodokļu likmes, mainot ar nodokļiem apliekamos objektus. Valstī norisinājās strauji saimnieciski ekonomiskie procesi, kas ietekmēja nodokļu likumu nostiprināšanos valstī.
…
