Itālija pārsvarā ir kalnaina zeme, izņemot Po upes līdzenumu ziemeļos, un tā stiepjas no Alpiem līdz Vidusjūras centrālajai daļai. Tai pieder Sicīlijas, Sardīnijas, Elbas salas un ap 70 citu mazāku salu. Itālijas pussalā ir divas mazas neatkarīgas valstis: Vatikāns Romā un Sanmarīno Republika.
Itālijai ir divpalātu parlaments, kurā ir augšpalāta Senāts (Senato della Repubblica) un Deputātu palāta (Camera dei Deputati). Vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem.
Valsts galvenās tautsaimniecības jomas ir tūrisms, mode, inženiertehniskā nozare, ķīmijas rūpniecība, mehāniskie transportlīdzekļi un pārtikas rūpniecība. Tās ziemeļu reģioni, rēķinot ienākumus uz vienu iedzīvotāju, ir starp bagātākajiem visā Eiropā.
Atrazdamies milzīgās Romas impērijas centrā, kura tai līdz mūsdienām atstājusi nenovērtējamu arheoloģisko, kultūras un literāro mantojumu, Itālijas pussala piedzīvoja arī viduslaiku humānisma un renesanses pirmsākumus. Šie procesi, pateicoties tādiem prātiem kā Makiavelli, Dante, Leonardo da Vinči un Galileo, iespaidoja Eiropas politiskās domas, filozofijas un mākslas veidošanos.
Itāļu slavenāko mākslinieku uzskaitījums ir ļoti garš, tajā noteikti jāmin Džoto, Botičelli, Leonardo, Mikelandželo, Tintoreto un Karavadžo. Šajā valstī ir dzimuši arī operu komponisti Verdi un Pučīni un kinorežisors Frederiko Fellīni.
Itālijas virtuve ir viena no izsmalcinātākajām un daudzveidīgākajām Eiropā. Tajā ietilpst gan Neapoles un Kalabrijas pikantajās garšvielās pagatavotie tradicionālie ēdieni, Ligūrijas ēdieni ar pesto jeb bazilika mērci, gan arī Itālijas Alpu rajoniem raksturīgo siera un risoto ēdienu variācijas.…
