Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:273304
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.05.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 1 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Bezdarbs    3
2.  Cenas    5
3.  Aizplūšana uz ārzemēm    7
  Izmantotā literatūra    8
Extract

Šogad Latvijā minimālā alga ir 180 Ls mēnesī. Tas ir viens no zemākajiem valstī noteiktajiem mēneša atalgojumiem Eiropas savienībā. Eiropā vēl zemāka noteiktā minimālā alga ir Rumānijā un Bulgārijā. Latvijā ir krities mēneša pamatalgas un gada kopējās algas līmenis (par 1,8 % un 7,2 %). Ekonomiskās situācijas ietekmē 44 % Latvijas uzņēmumu samazinājuši vai atcēluši arī darbinieku mācību budžetu, 39 % atcēluši citus labumus, ārpuskārtas atvaļinājumu, nesaglabājot vai daļēji saglabājot atalgojumu, kā risinājumu izmantojuši 8 % uzņēmumu. Nākamajā gadā Latvijas uzņēmumi paredz 3 % algu kritumu.
Darba samaksa atšķiras pa reģioniem, agrāk tas nebija tik krasi izteikts, bet ekonomiskās lejupslīdes laikā šī atšķirība ir lielāka. Augstāk apmaksātie darbinieki ir Rīgā, to pamatalga par 1 % pārsniedz Latvijā vidējo pamatalgu. Latgalē pamatalga ir viszemākā - 81 % no valstī vidējās. Šī plaisa tuvākajā nākotnē vēl varētu palielināties, jo reģionos ir daudz mazāk iespējas atrast darbu un cilvēki gatavi strādāt par zemāku atlgojumu. Reģionos arī pārsvarā ir mazie uzņēmumi, kas atalgojumu varētu samazināt procentuāli vairāk nekā lielie un starptautiskie uzņēmumi, kuri vairāk koncentrējušies Rīgā un Pierīgā.
Interneta aptauja rāda, ka 52 % cilvēku gatavi strādāt, saņemot aplokšņu algas. Atbalsti aplokšņu algu maksāšanai skaidrojami ar iedzīvotāju uzticības krišanos valsts nodokļu politikai kopumā, kā arī pašu nodarbināto vēlme saņemt vairāk.
Valstī pieaug darba ņēmēju skaits un īpatsvars ar ļoti zemiem darba ienākumiem. Tas izskaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes rezultātā palielinās darba ņēmēju skaits, kas strādā nepilnu darba laiku un līdz ar to darba ienākumi samazinās. Arī visās pārējās darba ienākumu lieluma grupās sakarā ar darbvietu skaita samazināšanu darba ņēmēju skaits ir sarucis. To parāda zemāk esošā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes tabula. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1228550
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register