Monetārā politika
Monetārā politika ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir ietekmēt naudas piedāvājumu un nodrošināt līdzsvaru naudas tirgū. Tās galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai (bieži ar to saprot zemas inflācijas nodrošināšanu). Monetārās politikas ietvaros nauda ir kontroles līdzeklis, ko lieto, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti. Valsts monetāro politiku realizē valsts centrālā banka.
Monetārā politika var būt stimulējoša vai ierobežojoša. Stimulējošas monetārās politikas rezultātā palielinās pieprasījums, jo samazinās procentu likmes, paaugstinās naudas piedāvājums vai ir atviegloti kredītnoteikumi. Savukārt ierobežojošas monetārās politikas rezultātā pieprasījums samazinās, jo pieaug procentu likmes, pazeminās naudas piedāvājums vai ir stingrāki kredītnoteikumi
(Monetārā politika, [b. g.]).
Miltona Frīdmena monetārā politika
Monetārisms ir konservatīvs virziens, kas radās 20. gs. 70. gados, kad saprasta, ka Keinsa ekonomikas regulēšanas paņēmieni vairs nav tik efektīvi. Konservatīvo skolu starpā īpašu popularitāti guva Čikāgas universitāte ar Miltonu Frīdmenu priekšgalā, kurš apgalvoja, ka mūsdienu kapitālismam jābūt stabilam, ar pašregulējošu sistēmu, kas nodrošina politisko brīvību un ekonomisko efektivitāti. Monetārisma teorijas izstrādāšanā piedalījās arī K. Bruners, M. Parkins, A. Švarca un citi.
…