Secinājumi un priekšlikumi
Analizējot bakalaura darbā iekļauto teorētisko aspektu izpēti, kā arī izvērtējot iegūtos statistikas datus, autore izdara šādus secinājumus:
1. Latvijā pastāv vairāki dzīvokļa īpašuma veidi: 1) dzīvokļa īpašums, kas noteikts LR likumā “Dzīvokļa īpašuma likums”; 2) dzīvoklis kā mājas domājamās daļas un zemesgrāmatā nostiprinātas lietošanas tiesības uz dzīvokli; 3) zemesgrāmatā vēl nenostiprināts dzīvoklis, kas reģistrēts Valsts zemes dienestā.
2. Pašreiz Latvijas Republikā speciālais likums par dzīvojamo telpu īres attiecībām ir 1993. gadā pieņemtais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, un tas līdz šim vēl nav pielāgots mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajām attiecībām.
3. Mājokļu piederības indekss (angļu val. Home ownership rate) 2017. gadā Latvijā bija 81,5%. Tas nozīmē, ka savs mājoklis pieder 81,5% no mājsaimniecībām, līdz ar to liela daļa iedzīvotāju ir spiesti īrēt savu mājokli.
4. Vidējā īres cena Rīgā par vidējas kvalitātes vienistabas dzīvokli ir 335 EUR, par tādas pašas kvalitātes divistabu dzīvokli - 425 EUR, par trīsistabu dzīvokli – 585 EUR, savukārt par četristabu dzīvokli – 860 EUR, tomēr gandrīz vienmēr īres maksa piedāvājumos tiek norādīta, īres maksā neiekļaujot ne maksu par apsaimniekošanu, ne NĪN maksājumu, ne zemes nomas līgumā noteikto maksu, ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, tādēļ autore secina, ka kopējā maksa par mājokli ir vēl augstāka.
5. Rīgas reģionā ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu ietekme uz mājsaimniecības finansiālo situāciju ir sekojoša: 22,3% no mājsaimniecībām segt ar mājokļa uzturēšanu saistītos izdevumus ir ļoti apgrūtinoši, 48,2% mājsaimniecību tas ir nedaudz apgrūtinoši.
6. Likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” paredz, ka visi dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, tādā veidā nodrošinot ātrāku strīdu izskatīšanas kārtību, kā arī laužot pastāvošos fiktīvos īres līgumus. Tiek paredzēts strīdu izskatīšanas laiku samazināt no 2 gadiem uz 4 mēnešiem.
…
