Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:372588
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.10.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Not used
Time period viewed: 20th century (1900 A.D. to 1999 A.D.
2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Absolūtie lielumi    4
2.  Relatīvie lielumi    7
3.  Vidējie lielumi    10
3.1.  Aritmētiskais vidējais    10
4.  Dinamikas rindas    14
4.1.  Dinamikas izmaiņu rādītāji    14
4.2.  Dinamikas rindu izlīdzināšanas metodes    16
5.  Grupēšana    21
  Izmantotā literatūra    23
Extract

1. ABSOLŪTIE LIELUMI
Par absolūtiem lielumiem statistikā sauc rādītājus, kas raksturo pētāmo objektu un parādību tiešos apjomus vai to veidojošo vienību skaitu, piemēram, iedzīvotāju skaits, ražotās vai realizētās rūpnieciskās produkcijas apjoms, skolēnu skaits, ievāktā graudaugu raža, iekšzemes kopprodukts latos. Absolūtie lielumi ir statistikas datu pamatforma un sākotnējais materiāls tālākajiem to vispārinājumiem.
Absolūtos lielumus iegūst ar statiskajiem aprēķiniem. No statistisko aprēķinu metodēm praksē visplašāk lieto:
bilanču metodi;
ekonomiski funkcionālās sakarības metodi;
korelatīvās sakarības metodi;
izlases metodi;
normatīvu metodi;
ekspertu metodi.
Absolūtie lielumi vienmēr ir nosaukti lielumi.
Absolūto lielumu veidi:
individuālie absolūtie lielumi izsaka pētāmās parādības atsevišķu vienību pazīmes lielumu, piemēram, ģimeņu statistikā katras ģimenes lielums ir individuāls absolūts lielums. Individuālos lielumus iegūst tikai ar statistisko novērošanu. Individuālie absolūtie lielumi par katru kopumu vienību ir sadalījumu rindu un grupējumu pamats. Tie paši par sevi neatklāj pētāmas parādības;
summārie absolūtie lielumi ir individuālo lielumu apkopojums, kas izsaka vai nu visa pētāmā objekta, vai arī objekta kādas daļas lielumu, piemēram, iedzīvotāju kopskaits rajonā, IKP kādos rajonos u.c. Ar summārajiem absolūtajiem lielumiem izsaka valsts dabas resursus, patēriņu fondus, nacionālos ienākumus, valsts iekšzemes kopproduktu.
Absolūtiem lielumiem vienmēr jābūt mērvienībām, izdala:
naturālās mērvienības – pie tām pieder skaita, masas, tilpuma, garuma, laukuma, jaudas mērvienības;
darba vienības – pie tām pieder cilvēkstundas;
naudas vienības – ar tās palīdzību var samērot atšķirīgas lietas un aprēķināt to kopapjomu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1123242
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register