Eiropas un ASV ekonomika periodā starp diviem pasaules kariem

Tātad lielās depresijas laikā, Itālijā kļuva par fašistiski noskaņotu valsti, jo I pasaules karš bija atstājis būtisku iespaidu uz sabiedrību. Tauta gribēja mieru. Tātad arī Itālija bija to valstu vidū, kas noliedza karu un atbalstīja ideju par mierīgu dzīvi. Tomēr, valstis bija bankrotējušas un ar saviem līdzekļiem un ražošanu nepietika, lai atkoptos.
Vācijas ekonomiku krīze ietekmēja nekavējoties, jo tā bija atkarīga no ASV kredītiem, kuru piegāde tika pārtraukta. Visā valstī, īpaši lielajās pilsētās, strauji pieauga bezdarbs, kā rezultātā sabiedrība kļuva neapmierināta, popularitāti ieguva ekstrēmisms. 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 30%, un vācija vairs nespēja turpināt maksāt reparācijas, tāpēc 1932.gadā, Lozannas konferencē tikai nolemts, ka Vācija pārtrauc reparāciju izmaksu, neskatoties uz to, ka tā bija apmaksājusi tikai 1/8 daļu no kopējās reparāciju summas. 1933. gadā pie varas nāca Ādolfa Hitlera Nacionālsociālistiskā darba partija.
Francijā lielo depresiju sāka izjust 1931. gadā. Bet, tā kā valsts bija lielā mērā pašpietiekama, tad ar to izskaidrojams tas, ka Francijā krīze bija krietni vieglāka nekā, piemēram, Vācijā. Tomēr arī Francijā bija paaugstināts bezdarba līmenis, kā rezultātā pasliktinājās dzīves apstākļi, kas savukārt noveda pie nemieriem, bet vēlāk pie tā, ka popularitāti ieguva sociālistiskā Francijas Tautas fronte.
…