Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:413273
 
Evaluation:
Published: 21.05.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 16 units
References: Not used
Extract

SECINĀJUMI
1. Kopš 2002. gada līdz 2010. gadam gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir strauji samazinājies. Šo procesu izraisīja, no vienas puses, Latvijas ekonomiska izaugsme, no otras, - darbaspēka emigrācija pēc Latvijas iestāšanās ES.
2. Sākot ar 2002. gadu darba tirgū ir tendence palielināties ekonomiskas aktivitātes līmenim. 2008. gadā 67,7% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem bija gatavi nekavējoties iesaistīties tautsaimniecības attīstībā, bet 2009. gadā līmenis sāka samazināties un sasniedza 66,4% .
3. Kopā ar ekonomiskas aktivitātes līmeņa palielinājumu notiek arī nodarbinātības līmeņa palielinājums, 2006. gadā 66,3% no iedzīvotājiem vecumā no 15-64 gadiem reāli bija nodarbināti tautsaimniecībā, bet 2008. gadā nodarbināti tautsaimniecībā bija jau 68,6%, tas varētu būt saistīts ar kreditēšanas nosacījumiem par oficiālo algu, ka arī jauno uzņēmumu dibināšanu un Eiropas Struktūrfondu piešķiršanu. Tomēr 2009. gadā bija nodarbināti tikai 61,1% , tas ir saistīts ar krīzi Latvijā un ar uzņēmumu slēgšanu.
4. 2009. gadā vislielākā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļa bija ar profesionālo vidējo izglītību – 30,4 % no ekonomiski aktīvo skaita, bet iedzīvotājiem ar pamatizglītību ir mazākais īpatsvars ekonomiski aktīvo skaitā – 19,5 %. Tas varētu būt saistīts ar to, ka vairāk darba tirgū ir pieprasīts kvalificēts darbaspēks.
5. Augstāks bezdarba līmenis mazāk kvalificētajiem.
6. Latvijā nodarbinātības līmenis ir lielāks vīriešiem nekā sievietēm. Tomēr arī sievietēm tas rādītājs ir diezgan liels, iemesli tam varētu būt vēlme palielināt ģimenes ienākumus.
7. Vismazākais bezdarba līmenis 2010. gada sākuma bija Rīgā un Jūrmalā, kas ir izskaidrojams ar valsts lielāko uzņēmu koncentrēšanos šajās pilsētās. Zemāks bezdarba līmenis ir tajos rajonos, kuri ir tuvāk Rīgai, jo daudzi šo rajonu iedzīvotāji spēj atrast darbu galvaspilsētā.
8. Ekonomiskās krīzes laikā, bezdarbs ir ļoti strauji pieaudzis. Salīdzinot 2009. gada decembrī un 2010. gadā februārī bezdarba līmeņa rādītājus, var redzēt, ka bezdarba līmenis divu mēnešu laikā valstī pieaudzis par 7,6 procentpunktiem, tas ir, no 9,5% decembra beigās līdz 17,1% februāra beigās.
9. Ņemot vērā, ka ne visi bez darba palikušie cilvēki ir reģistrējuši bezdarbnieka statusu, patiesais bezdarba līmenis valstī varētu būt lielāks.
10. Bezdarba līmenis 2009. gadā beigās salīdzinot ar 2008. gadu palielinājās par 2 procentpunktiem. Tas varētu būt saistīts ar krīzi ekonomikā, kura bija sākusies 2008. gadā vidū valstī. Ekonomiskas krīzes rezultāta bezdarba līmenis turpina palielināties.
11. 2009. gadā vislielākais bezdarbnieku procents bija vecumā no 35-54 gadiem – 43,2% no kopēja bezdarbnieku skaita.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register