Visiem ir labi zināms, ka galvenie peļņas resursi ir dabas resursi, dabīgie. Neviens uzņēmums nevarēt pilnvērtīgi funkcionēt bez naftas, oglēm un citiem dabas resursiem. Dabas resursus var uzskatīt arī par preci, jo gan viens, gan otrs nes peļņu. Gan zemes pieprasījumam, gan piedāvājumam ir savas konkrētas īpašības.Zemes pieprasījuma pirmā īpatnība ir tā, ka tas ir pastiprināts pieprasijums, ko nosaka zemes dotās produkcijas pieprasījums. No šī viedokļa raugoties, lauksaimniecībā izmantojamās zemes nepieciešamais daudzums Latvijā šobrīd ir neskaidrs lielums, jo nav zināms tuvākās nākotnes samērs starp pašmāju lauksaimniecības preču apjoma un šo preču importa lieluma. Otrā īpatnība ir tā, ka tas ir atkarīgs pirmkārt no zemes dabiskās auglības, otrkārt no zemes atrašanas vietas, treškārt no zemes ekonomiskās auglības. Otrā īpatnība pāriet trešajā īpatnībā, kad zemes pieprasījuma apmēri tiek regulēti, vadoties no starpības starp lauksaimniecības produkta galējām cenām un galējām izmaksām, tātad no galējā ienākuma, ko var gūt zemes īpašnieks, vai nu zemi apsaimniekojot, vai iznomājot. Konkrētā gadījumā ienākumu var arī gūt no spekulācijas ar zemi: pirkt,lai pārdotu tuvākā vai tālākā nākotnē. Zeme ir neatražojams dabas resurss, kuram ir plašs izmantošanas diapazons – lauksaimnieciski, rūpnieciski izmantojama zeme, ražošanas un sociālās infrastruktūras zeme, zeme, kas saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi. Zemes piedāvājuma pirmā īpatnība – zemes platība kopumā ir ierobežots resurs, zeme, kā dabas resursa piedāvājums ir stingri ierobežots. Latvijā daļa zemes, kas agrak tika izmantota lauksaimniecībā, šobrīd ir aizaugusi krūmiem, pārpurvota, daudz zemes aizņem visdažadākie objekti – dzīvojāmie nami, vasarnīcas, ceļi u.c. …
