Starptautiskās ekonomiskās attiecības

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tika nodibināts 1944. gada jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konferencē Bretonvudā (ASV), kad 45 valdību pārstāvji vienojās par tādas ekonomiskās sadarbības sistēmas izveidošanu, kura nepieļautu pagājušā gadsimta 30. gadu Lielo depresiju sekmējušās finanšu politikas atkārtošanos.
Oficiāli SVF pastāv kopš 1945. gada 27. decembra, kad 29 valstis parakstīja Vienošanās līgumu. Pēdējā definēts, ka SVF mērķi ir nodrošināt starptautisko sadarbību monetārajā jomā, veicināt starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos un atbilstošu izaugsmi, nodrošināt valūtas kursu stabilitāti un uzturēt sakārtotas attiecības starp dalībvalstīm monetārajā jomā, palīdzēt daudzpusējās maksājumu sistēmas izveidošanā, kā arī nodrošināt iespējas dalībvalstīm (ar atbilstošām garantijām) izmantot SVF resursus, ja tām ir problēmas ar maksājumu bilanci. Reālā fonda darbība sākās 1947. gadā.
Šobrīd SVF darbojas pēc principa, līdzīga kā akciju sabiedrība. Fonda pamatkapitālu veido dalībvalstu iemaksas kapitāla parakstīšanās brīdī. Katrai valstij ir SDR (starptautiskā valūtu groza) vienībās izteikta kvota, kas ir galvenais fonda un dalībvalstu attiecību elements. Tā norāda parakstītā kapitāla summu, SVF resursu izmantošanas limitus, valstij pienākošos SDR apjomus, to kārtējas sadales gadījumos, kā arī valsts balsu skaitu un līdz ar to ietekmi lēmumu pieņemšanā. Katrai valstij, neatkarīgi no iemaksas, ir 250 „bāzes” balsis, kā arī papildus pa vienai balsij par katriem 100 000 iemaksātajiem SDR. Tā kā vislielākās iemaksas fonda budžetā veikušas rietumvalstis, tās arī nosaka fonda politiku.…