Iekšzemes kopprodukta dinamika Latvijā

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādas teritorijas ietvaros kādā laika periodā (parasti gadā). IKP atšķiras no nacionālā kopprodukta ar to, ka neņem vērā starptautisko ienākumu sadali, mērot to, cik daudz vērtības ir radīts tajā teritorijā, nevis cik daudz ieņēmumu tā ir guvusi. Nominālais IKP ir tieši naudas cena precēm un pakalpojumiem, tomēr parasti lieto reālo IKP, kurā tiek ņemta vērā inflācija, lai varētu salīdzināt preču un pakalpojumu daudzumu. Lai salīdzinātu dažādu valstu IKP, ja tie ir mērīti dažādās valūtās, ir divas metodes, kas bieži dod ļoti atšķirīgus rezultātus: • pēc valūtas kursa; • pēc relatīvās pirktspējas. Galvenais valsts ekonomiskās labklājības rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP), ko vienkāršoti var traktēt kā kopējos ienākumus valstī gada laikā. Lai varētu salīdzināt dažāda mēroga valstis, IKP parasti pārrēķina uz vienu iedzīvotāju - kopējā izlaides reālā vērtība dalīta ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Ja ir nepieciešams novērot darba spēka produktivitāti un līdz ar to arī tehnoloģiju attīstību valstī, tad saražoto kopapjomu dala ar darba spēku attiecīgajā laika posmā.