Nobeigums
Mūzikas bizness ir tāds pats bizness kā jebkurš cits, tikai šajā biznesā prece ir mūzika. Mūzikas industrijā apgrozās milzīga nauda, korporācijas viena otru pārpērk un maina konkurences apstākļus savā starpā. Pēdējo gadu lielākās izmaiņas saistītas ar EMI pārpirkšanu, padarot Universal Music Group par stabilu līderi mūzikas ierakstu kompāniju vidū visā pasaulē. Par Eiropas Komisijas iejaukšanās nespēja mainīt UMG līdera pozīciju.
Ierakstu kompāniju funkcijas laika gaitā nav daudz mainījušās, bet tās ir spiestas pārorientēties uz citiem aspektiem saistībā ar tehnoloģiju un digitalizācijas laikmetu. Fizisko CD pārdošana pēc 2000.gada ir strauji kritusies, tāpēc kompānijām ir jāprot rast citus risinājumus un izmantot jaunās tehnoloģijas sev par labu. Nemainīga ir arī ierakstu kompāniju galvenā misija – jaunu zvaigžņu meklēšana un „izcelšana saulītē”. Šai jomai tiek atvēlēta prāva daļa kompāniju budžeta un tā tiek pielīdzināta izpētes un attīstības jomai citās nozarēs. Jauni talanti ir mūzikas industrijas „asinsrite” un uz to netaupīja pat krīzes laikā.
Ierakstu kompānijas ir uzņēmumi ar noteiktu struktūru. Ja kompānija ir neliela, tad tajā vienkārši ir mazāk cilvēku, kas veic visas tās pašas funkcijas, ko daudzi simti cilvēku lielākā uzņēmumā. Ieguldītais darbs ir vienāds, atšķiras vienīgi tas, cik mūziķu kompānija ir piesaistījusi. Svarīgākā nodaļa jebkurā ierakstu kompānijā ir A&R.
Noslēdzot līgumu ar jaunu mākslinieku, ierakstu kompānija viņā iegulda naudu, kuru vēlāk cer saņemt atpakaļ ar uzviju. Nauda tiek ieguldīta avansa izmaksā (taču ne vienmēr), albuma ierakstā, reklāmā un mārketingā, video uzņemšanā un visbeidzot koncertturnejā. Ja mākslinieka albums nesasniedz noteiktos pārdošanas apjomus, ierakstu kompānija cieš zaudējumus, jo nevar atpelnīt ieguldīto naudu. Lai kompānija kopumā neciestu zaudējumus, veiksmīgākie mākslinieki nosedz neveiksmīgāko mākslinieku izmaksas.
…
