Postošā nabadzība Āfrikā

Tātad tas, ko mēs pašlaik redzam no starptautisko organizāciju ieguldījuma ir tas, ka tik tiešām tās sūta ēdienu, apģērbu un pirmās nepieciešamības preces trūkumcietējiem, tās gādā par medikamentiem un veselības aprūpes pieejamību arvien vairāk reģionos, izglītības iestāžu pieejamību- protams, tas viss ir milzīgs atbalsts un katru dienu izglābj par kādu dzīvību vairāk, taču, pēc manām domām, organizācijām vajadzētu ne tikai dot preces tūlītējai lietošanai, bet gan vairāk koncentrēties uz ieguldījumu nākotnei, precīzāk, vēl lielāka izglītošana, apmācības ne tikai bērniem, bet arī to vecākiem- viņiem jāmāca, kā strādāt, kā nopelnīt, kā ieguldīt, kā ārstēt, kā audzēt, kā sagatavoties sausuma periodiem, jāmāca viņiem apzināties sevi un savas spējas, jāparāda, ka arī viņi paši var mainīt, darboties un izkļūt no likstām, strādāt un varbūt pat vēlāk- nodarbināt citus. Vēlreiz uzsveru- viņiem ir vajadzīga kvalitatīva izglītošana. Starptautiskajām organizācijām vajadzētu vairāk vērst uzmanību tam, lai arī nabadzīgajos reģionos būtu pieejamas ar vien jaunas skolas un lai apmācības būtu pieejamas arī pieaugušajiem. Starptautiskajām organizācijām būtu jānodrošina, ka talantīgākie audzēkņi var ceļot un gūt pieredzi citās zemēs, lai pēc tam atgrieztos savā Āfrikā ar pavisam jaunu redzējumu, jaunām zināšanām un prasmēm. Tas būtu manis piedāvātais problēmas risinājums, kurā uzsvars ir likts nevis uz īslaicīga termiņa palīdzību, bet gan tādu ieguldījumu, kam ir tālejoša nākotne. Arī modernajai un izglītotajai pasaules daļai ir jāsāk skatīties uz Āfriku nevis kā uz bada un posta sagrautu kontinentu, bet gan uz vietu, kur nākotne redzama citās krāsās. …