Zeme ir vislielākā dabas bagātība, kuru cilvēks var izmantot, piemērojot savām vajadzībām. Zeme ir dabisks pamats katram ražošanas procesam un cilvēka eksistencei. Zemi var izmantot lauksaimniecībā kā galveno ražošanas līdzekli, bez kuras nav iespējama nepieciešamas pārtikas produktu un rūpniecības izejvielu ražošana, kas ir nepieciešama cilvēka eksistencei. Zemi izmanto rūpniecībā, gan kā ražošanas izvietošanai izmantota teritorija, gan kā pamatu pamats ieguves nozarēm. Zemes tirgus jēdziens mūsdienu attīstības posmā ir jaunieviesums, kurš radīja pietiekami daudz nesaskaņas, analizējot zemes tirgus jautājumu, jo pirms tam, par zemes tirgu bija mazs, kas zināms. Pamats nesaskaņām bija Padomju Savienības valdīšanas un ekonomiskās politika un komunisma režīma stereotipu atbalss, kurā ideoloģija ir virzīta uz to, ka – viss pieder visiem, bet nepieder nevienam.
Pēc autora domām, zemes tirgus jautājums mūsdienās gan pasaulē, gan Latvijā ir ļoti aktuāls, jo gan valsts, gan zemes īpašnieks ir ieinteresēts izmantot savu zemi maksimālas peļņas un labuma iegūšanas iemeslu dēļ: zemi var gan pārdot, gan ieguldīt tajā līdzekļus attīstot kādu nozari, gan izīrēt, iegūstot maksājumu par zemi – renti vai arī izmantojot to kādos citos veidos un nolūkos. Attīstoties pasaules tirdzniecībai un savienību robežām, attīstās arī zemes izmantošanas iespējas un zemes pieprasījuma aktualitāte, kas faktiski nozīme zemes tirgus attīstību. Zemes pirkšana un pārdošana, neatkarīgi no zemes gabala izmēriem, mūsdienas ir ļoti aktuāls jautājums.
Šī darba mērķis ir apzināt Latvijas zemes tirgus attīstības vēsturi un attīstību mūsdienas, apskatot Latvijas valsts ekonomisku attīstību sākot ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas brīža 1991.gadā līdz mūsdienu laikiem, ka arī izpētīt un izdarīt secinājumus par zemes tirgus attīstības un darbības tendencēm.…
