Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:503467
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.10.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Ekskluzīvā ekonomiskā zona, tās jēdziens un būtība    3
2.  Vēsturiskā attīstība    5
3.  Mākslīgās salas, iekārtas un būves ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā    8
4.  Dzīvie jūras resursi    9
4.1.  Dzīvo resursu saglabāšana    9
4.2.  Dzīvo resursu izmanotošana    10
4.3.  Tālu migrējošas sugas    11
4.3.  Jūras zīdītāji    12
4.4.  Anadromās sugas    12
4.5.  Katadromās sugas    13
5.  Valstu tiesības, kurām nav izejas pie jūras    14
6.  Valstu tiesības, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgajā stāvoklī    15
7.  Piekrastes valsts likumu un noteikumu izpildes nodrošināšana    16
8.  Citu valstu tiesības un pienākumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā    17
9.  Nozvejas zonas koncepcija    17
  Nobeigums    22
  Izmantotā literatūra    24
Extract

Starptautiskās jūras tiesības kā mūsdienu starptautisko publisko tiesību sastāvdaļa ir tiesību normu kopums, kurš regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starptautisko organizāciju) attiecības, kas veidojas un pastāv sakarā ar viņu darbību Pasaules okeānā. Jūras tiesību svarīgākos institūtus veido tiesību normas, kas regulē teritoriālo jūru (ūdeņu) tiesisko režīmu, speciālo jūras zonu, kontinentālā šelfa, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un citu starptautisko ūdens ceļu (upju, kanālu, jūras šaurumu) tiesisko režīmu.
Jūras tiesību avoti, kas regulē šīs tiesības ir: starptautiskās paražas, ANO 1982.gada 10.decembra “Jūras tiesību konvencija”, vienošanās, kas nosaka zvejniecību dažādās pasaules okeāna daļās (visas savā starpā saistītos ūdeņos) kā arī citi tiesību avoti, kas šeit netiek minēti. Nelielu ieskatu ir devis ari J.Bojārs savā grāmata “Starptautiskās publiskās tiesības”.
Viens no šī darba uzdevumiem ir precīzāk izprast ekskluzīvās ekonomiskās zonas jēdzienu un tās būtību.
Ekskluzīvā ekonomiskā zona ir rajons, kurš atrodas ārpus teritoriālās jūras robežām, pieguļ tai un kurā piekrastes valstis bauda ievērojami plašākas ekskluzīvas tiesības par citām valstīm.
Ekskluzīvās ekonomiskās zonas attīstība aizsākās pagājušajā gs.40-ajos gados.
Tālāk tekstā tiks apskatīti dažādi jautājumi saistība ar ekskluzīvo ekonomisko zonu, kas ļaus šo jautājumi izprast pilnīgāk.
Patreizējās konvencijās līdz 1982.gadam šāds jēdziens netika ietverts, kā jauna norma ekonomiskā zona tika paredzēta 1982.gada Jūras tiesību konvencijā. Kaut gan līdz oficiālai šādas zonas noteikšanai, piekrastes valstīm bija tendence palielināt teritoriālo jūru ar mērķi nodrošināt sev zvejas tiesības arī aiz valsts robežas, kopplatībā vismaz 200 jūras jūdžu platumā. Par ekskluzīvo ekonomisko zonu tiek uzskatīta jūras zona, kas, sākot no bāzes līnijām, stiepjas 200 jūras jūdžu platumā. Šāds termins jau pastāvēja 1973.gadā, bet oficiāli tika ieviests tikai 1982.gada Jūras tiesību konvencijā. Dotajā konvencijā ir paredzēta ekskluzīvā ekonomiskā zona, tā tiek dēvēta par ekskluzīvu, jo piekrastes valstij ir ekskluzīvas tiesības ekonomiskajā zonā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register