Patērētāju rīcība tirgū un galējais derīgums

Vispār par galējā derīguma teorijas sākumu runā Gosens. Viņam ir izstrādāti divi likumi. Pirmais likums ir, ka vienā nepārtrauktā patērēšanas aktā katra nākamā patērējamā labuma derīgums dils. Tas ir saprotams tā, ka ja es lietošu kādu preci atkal un atkal, katras tās vienības derīgums samazināsies, varētu teikt nolietosies. Piemēram, palielinot mēslošanas devu un labāk sastrādājot augsni, sākumā gūst labākus rezultātus, rēķinot uz katru patērēto līdzekļu vienību, nekā vēlāk.
Otrs likums skan tā – Lai gūtu derīgumu no dotā labuma klāsta noteiktā laika periodā, nepieciešams katru labumu patērēt tādā daudzumā, lai katra labuma galējais derīgums būtu vienādi lielumi. Ja šīs vienības nav, tad, pārdalot laiku, kas nepieciešams atsevišķu labuma patēriņam, var iegūt lielāku kopējo derīgumu. Vislielākais kopējais derīgums no dažādu produktu vai lietu kombinācijas patērētājam rodas tad, ja jebkura produkta piemēram, ēdiena, apavu, grāmatas, katra nākamā vienība apmierina vienu un to pašu baudu.
Lai uzņēmējs varētu paredēt cik un ko laist apgrozībā, ir jāveic patērētāja analīze , ko tie pirks, par kādu cenu un citiem faktoriem. To palīdz izdarīt vienaldzības līkne un budžeta līnija.
Vienaldzības līkne – visi punkti uz šīs līknes ir ar vienādu derīgumu un vienādā mērā apmierina patērētāju vajadzības. Nevienai preču skaitliskai kombinācijai nav prioritāte un šī iemesla dēļ pircējs pret tām ir vienaldzīgs no vajadzību apmierināšanas viedokļa. Vienaldzības līkņu raksturīga īpatnība ir tā, ka tās nekad nekrustojas. 11
…