Darbaspēka migrācija

Darbaspēks ir ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa. Abu dzimumu personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido nodarbinātie un darba meklētāji (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri aktīvi meklē darbu. Migrācija - cilvēku migrēšana ir pārvietošanās, pārcelšanās no vienas vietas uz citu; cilvēku ieceļošana valstī vai izceļošana no tās (ārējā migrācija), pārvietošanās pa valsts iekšieni (iekšējā migrācija). Darbaspēka migrācija ir saistīta ar darbaspēka absolūtu vai relatīvu trūkumu atsevišķās valstīs. Tā ir cilvēku pārvietošanās no vienas valsts uz citu ar mērķi iegūt darbu un uzlabot savus dzīves apstākļus. Absolūtais darbaspēka trūkums kādā valstī nozīmē, ka trūkst strādājošo, kas aizpildītu brīvās darba vietas. Bet relatīvais trūkums tiek novērsts tad, kad līdztekus brīvām darba vietām valstī ir nenodarbināti cilvēki, kas nevēlas šīs darba vietas aizpildīt. Parasti iebildumi ir par paredzēto darba algu, vai zemo darba prestižu. Mūsdienās visbiežāk migrē divu veidu grupas:  Augsti kvalificēti speciālisti;  Nekvalificēts darbaspēks. Galvenokārt šī migrācija notiek uz augstāk attīstītām valstīm, nekā jau atrodas. Procesu, kad labi un augsti kvalificēts darbaspēks tiek zaudēts mēdz saukt par smadzeņu noplūdi, un tieši šī ir ļoti nopietna problēma ar ko saskaras liela daļa jaunattīstības valstis. Šobrīd var izdalīt vairākus valstu grupas un reģionus , uz kuriem dodas imigranti: