Eiropas Savienības struktūrfondu apguves un administrēšanas izvērtējums Latvijā

SECINĀJUMI
1. Ar Eiropas reģionālo politiku tiek īstenota Eiropas tautu solidaritāte. ES pamatmērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, samazinot reģionu atšķirības, kuras radušās attīstības rezultātā. Latvijai ES struktūrfondu līdzekļus ir jāizmanto kā galveno finanšu instrumentu ekonomiskās atveseļošanas sekmēšanā.
2. Pārāk liels ES fondu vadībā iesaistīto institūciju skaits – Finanšu ministrija – kā vadošā un revīzijas iestāde, Valsts kase kā maksājuma un sertifikācijas iestāde, 10 atbildīgs iestādes, 7 sadarbības iestādes, kā arī savas kompetences ietvaros Iepirkuma uzraudzības birojs un Valsts kontrole. Kopumā ES struktūrfondus administrē aptuveni 700 ierēdņu un darbinieku.
3. Biežie Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas liek projekta īstenotajiem nemitīgi sekot līdzi MK noteikumu izmaiņām. Kā arī noteikumu valoda bieži vien ir sarežģīta, īpaši cilvēkiem, kuri nav raduši ikdienā strādāt ar normatīvajiem aktiem. Līdz ar to rodas iespēja, ka Ministru kabineta noteikumos minētā terminoloģija tiek dažādi interpretēta.
4. ES fondu apguves ātrums ir ievērojami lēns, ņemot vērā, ka 2010.gads ir 2007. – 2013.gadu plānošanas perioda vidus. 2010.gada 28.februārī no ES struktūrfondiem samaksātais finansējums (avansi + starpposma maksājumi) sastāda 16,80% no piešķirtā ES finansējuma.
5. ES fondu finansējuma saņēmēju neizpratne un normatīvo aktu neievērošana attiecībā uz projektu izmaksu atbilstību. Projekts netiek īstenots saskaņā ar noslēgto līgumu.
6. Līgumi par projekta īstenošanu ir grūti saprotami. Līgumos ir noteiktas visdažādākās sankcijas pret atbalsta saņēmēju, bet tikai minimāla atbildība paredzēta administrējošajām iestādēm. Sarežģīta un gara līgumu grozīšanas procedūra (pat gadījumos, kad tiek precizētas sīkas detaļas projektu pieteikumos).
…