Ostas un ārējā tirdzniecība
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas saimnieciskās attīstības, dzīvo starptautisko sakaru apliecinātāji un simboli bija ostas un kuģi, īpaši Latvijā.
Strauji palielinājās Latvijas ostās ienākušo kuģu skaits un to tonnāža. 1913.gadā trīs lielākajās Latvijas ostās – Rīgā, Liepājā un Ventspilī – ienāca liels skaits kuģu, starp kuriem dominēja Vācijas un Lielbritānijas kuģi, tikai 15% no šais ostās ienākošajiem kuģiem peldēja zem Krievijas karoga. Latvijā reģistrētie kuģi veidoja 64% no Krievijas Baltijas jūras tirdzniecības tvaikoņu un 42% no burinieku flotes. Tādejādi var secināt, ka šajā rādītājā Latvija Lietuvu un Igauniju kopā ņemot pārspēja vismaz uz pusi.
Regulāra kuģu satiksme saistīja Latvijas ostas ar citām Krievijas impērijai piederošajām Baltijas jūras valstīm, tostarp Igauniju un Lietuvu, kā arī ar Lielbritānijas, Beļģijas un Nīderlandes ostām. Tas, ka tieši Latvijas ostas atradās uz tranzīta ceļiem starp Krieviju un Rietumeiropu, ka Liepāja un Ventspils bija neaizsalstošas ostas un tām bija ērta dzelzceļa satiksmes ar Iekškrieviju, noteica to pieaugošo nozīmi Krievijas ārējā tirdzniecībā. No 19.gadsimta beigām līdz 1913.gadam Latvijas ostu īpatsvars Krievijas ārējā tirdzniecībā pieauga no 14 līdz 24 %. No trešās nozīmīgākās impērijas ostas Rīga bija kļuvusi par pirmo. Kopumā caur Latvijas ostām gāja 28% Krievijas eksporta. Salīdzināšanai var minēt datus, ka Krievijas impērijas rietumdaļas ostu īpatsvars valsts ārējā tirdzniecībā 20.gadsimta sākumā vērtības izteiksmē procentos bija sekojošs: Rīgas ostu vērtība 15,2% (uz 1905.gads), Tallinas tikai 6,3%, bet Pērnavas vispār tikai 0,4%.
No Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām izveda kokmateriālus, linus, kaņepājus, labību, sviestu, olas, ādas un kažokādas. Neilgi pirms kara Rīga bija kļuvusi par lielāko kokmateriālu eksporta ostu pasaulē. Caur Latvijas ostām izgāja arī 24% Krievijas importa.
…
