Bezdarba analīze Eiropas Savienības valstīs

Tirgus ekonomikas svarīgākā problēma un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs ir bezdarbs.
Ekonomiskajā literatūrā pastāv vairākas definīcijas par to, kas ir bezdarbs. Visplašāk bezdarbs tiek definēts šādā veidā. Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.1
Makroekonomikā saskaņā ar Starptautiskajiem darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos.
Ekonomiskie aktīvie iedzīvotāji ir tie, kas piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Lielākā daļa no tiem ir nodarbinātie, taču šajā grupā ietilpst arī nestrādājošie iedzīvotāji, kuri aktīvi meklē darbu, un līdz ar to uzskatāmi par bezdarbniekiem. Jaunieši, kas dienestā, arī pieskaita pie ekonomiski aktīviem.
Par ekonomiski neaktīviem uzskata iedzīvotājus līdz darbaspējas vecumam, kā arī virs tā, un specifiskas iedzīvotāju grupas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātiem, ne arī darba meklētājiem. Tie ir mājsaimnieces, skolnieki un studenti, kas nestrādā, nestrādājošie pensionāri un invalīdi.
Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā, noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi.
Bezdarba apmēru tendenču noskaidrošanai lieto speciālu rādītāju – bezdarba līmeni.…