Bezdarbs kā sociāla problēma

Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā. Kā nozīmīgu iemeslu var minēt to, ka nenodarbināti cilvēki cieš gan ekonomiska, gan sociāla rakstura grūtības. Deviņdesmitajos gados līdz ar pāreju uz tirgus ekonomiku, bezdarbs arī Latvijā kļūst par aktuālāko sociāli ekonomisko problēmu. Zaudēt darbu nozīmē neizbēgamu dzīves līmeņa krišanos, pat nabadzību. Ir pierādīts, ka bezdarbs un nabadzība ir saistīti arī ar sliktu veselību. Bīstamākais tomēr ir tas, ka cilvēka izstumšana no darba vides rada cilvēkam psiholoģisku vai morālu traumu. Depresija noved pie bezdarbības, bet savukārt bezdarbība – pie pašapziņas zaudēšanas, personības degradācijas, ģimenes iziršanas, kriminālnoziegumiem, pašnāvības. Tātad no bezdarba radītām sekām cieš gan pats darbinieks, gan tie cilvēki, kas viņam līdzās – radi, draugi. Mēs redzam, cik būtisks sociālās atstumtības cēlonis ir bezdarbs, īpaši ilgstošo bezdarbnieku grupā.
Bezdarba iezīme, kas to padarījusi par vēl lielāku problēmu, nekā tā ir bijusi, ir tā koncentrācija atsevišķos reģionos. Latvijā tāds reģions jau daudzu gadu garumā ir Latgale, kur bezdarba līmenis ir gandrīz uz pusi lielāks nekā pārējā valsts teritorijā. Kā rezultātā šī reģiona iedzīvotājiem samazinās labklājība (skat 1.attēlu).
…