Kazahstānas ekonomiskie rādītāji

Kopsavilkums
Kazahstānas ekonomika ir lielākā Vidusāzijā ar milzīgiem naftas, minerālu un metālu rezervēm, auglīgām lauksaimniecības zemēm, attīstītu kosmosa infrastruktūru. Klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi kviešu, auzu, miežu, kā arī dārzeņu, ķirbjaugu, tabakas, lina un saulespuķu audzēšanai. Dienvidos audzē cukurbietes, rīsus, vīnogas un kokvilnu. Iegūst lielas ābolu un valriekstu ražas. Attīstīta ieguves rūpniecība un izejvielu pārstrāde, mašīnbūve, kas specializējas iekārtu, traktoru, lauksaimniecības tehnikas un militārā aprīkojuma ražošanā. Kazahstāna ir bagāta ar dabas resursiem: volframu, fosforu, hromu, dabas gāzi, naftu, cinku, urānu, sudrabu, oglēm un varu. Valstī ir vairāki perspektīvi naftas baseini. Kazahstāna ir viena no lielākajām rafinētā vara ražotājām un eksportētājām. Kazahstānas dzelzsrūda ir ļoti kvalitatīva un pēc tās apjomiem (6% no pasaules krājumiem) valsts ieņem 8. vietu pasaulē. Urāna rezerves ir otras lielākās pēc Austrālijas. Trīs lielākie naftas pārstrādes uzņēmumi ražo benzīnu, dīzeļdegvielu, aviācijas petroleju, bitumu un citus naftas pārstrādes produktus. Lai valsts ekonomiskā attīstība nebūtu pārlieku atkarīga no naftas rūpniecības un naftas cenu svārstībām, Kazahstānas valdība ir uzsākusi īstenot apjomīgu tautsaimniecības diversifikācijas programmu. Tās mērķis ir attīstīt tādas nozares kā transports un loģistika, farmācija, telekomunikācijas, petroķīmisko produktu ražošana un pārtikas rūpniecība. Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka to, ka Kazahstānas starptautiskā tirdzniecība ir pārāk atkarīga no kaimiņvalstīm, īpaši naftas un gāzes eksports. Kazahstāna ir vairāku valstu ieskauta teritorija bez pieejas starptautiskiem ūdeņiem. Kaspijas jūras ostas un dzelzceļa pievadceļi tiek modernizēti, bet civilā aviācija ir atstāta novārtā. Traucēta elektrības padeve attālākiem reģioniem. …