Konkurences un tirgus struktūra. Firmas rīcība pilnīgas un nepilnīgas konkurences tirgū

No sākuma padomājot, kas ir peļņa, nāk prātā, ka tā ir naudas summa, ko uzņēmums gūst no pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pēc visu izmaksu segšanas. Bet pārlasot, to ko Liberemanis raksta par dažādajām peļņas definīcijām , secinu, ka peļņa ir maksa uzņēmējdarbībā par pastāvošo risku, jo uzņēmējs uzsākot uzņēmējdarbību riskē, un bez riska nepastāv uzvara. Iegūto peļņu, protams, ir jāsadala, bet peļņas sadalīšana nav tik vienkārša, kā parasti iedomājas. Peļņas sadale notiek pēc gada pārskata sastādīšanas un tās izmantošana ir paredzēta daudzu ekonomisku un sociālu jautājumu risināšanai. Lai peļņa tiktu sadalīta pareizi, ir izvirzīti principi, pēc kuriem vadās: peļņas jeb ienākuma nodokļa nomaksa, investīcijas, pašā uzņēmumā, piemēram, ieguldot līdzekļus tehnikas attīstībā, dibinot jaunus uzņēmumus, pērkot citu uzņēmumu akcijas vai obligācijas, dividenžu izmaksa akciju īpašniekiem, u.c.16

Peļņas norma jeb peļņas relatīvais lielums ir peļņa, kas sadalīta ar ieņēmumiem un izteikta procentos. Peļņas norma ir investīciju atdeve, to var aprēķināt attiecinot peļņu pret tām investīcijām, kas šo peļņas masu nodrošinājušas. Peļņas normu apzīmē kā Pe1.17

Uzņēmēji vienmēr ir bijuši un, domājams būs, ieinteresēti lielākas peļņas gūšanai. Lai palielinātu peļņas normu ir izstrādāti faktori, kas ietekmē peļņas pieaugumu. Viens no tiem ir, uzņēmumā ieguldīto līdzekļu aprites ātrums. Jo lielāks būs aprišu skaits gadā, jo lielāks būs kapitāls un līdz ar to peļņa. Viens no cilvēcei svarīgākajiem faktoriem, bet uzņēmējam nepatīkamākais ir dabas aizsardzība. Jo ražojot un patērējot, ir jādomā, kā atdot atpakaļ un aizsargāt. Dabas aizsardzībai ir nepeiciešami ļoti lieli līdzekļi un valsts par to cīnās, lai rūpnīcas, uzņēmumi to ievērotu. Viens no lielākajiem atbalstītājiem uzņēmumiem ir valsts. Valsts var palielināt uzņēmumiem peļņu, samazinot nodokļus, subsīdijas utt.18
…