Daudzus Latvijas valsts iedzīvotājus satrauc mūsu valsts ekonomiskais stāvoklis: politiskā nestabilitāte, nākotnē sagaidāmas izmaiņas nodokļu politikā, šaubas par to vai vispār būs ekonomiskā atlabšana, vai daudzi iedzīvotāji, kuri zaudēja darbu, varēs viņu atrast Latvijas tirgū, pēc ilgstošas lejupslīdes. Valdība pieņem „nepopulārus” lēmumus attiecīgi nodokļu politikas, kas veic saspringtu situāciju sabiedrībā. Kāpēc bija pieņemti tādi lēmumi?! Vai pastāv problēma Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozē? Ja lēmumu pieņemšanas procesā, bija izdarītas nepareizas prognozes, tad risinājumi, kuri tiek vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, labākajā gadijumā būs neefektīvi. Lai samazinātu atkarību no starptautiskiem aizņēmējiem ir jāveido valsts rezervju fondu, kurš tiktu paredzēts ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai, nākotnes prognozējamajiem krīzes apstākļiem. Bet, lai to veidotu un lai rezervju fonds būtu efektīvs, ir jāveic precīzus ekonomikas attīstības prognozes.
Ekonomikas ministrija, eksperti, fiziskās personas, kas nodarbojas ar statistisko datu analīzi un prognozēšanu, bieži kļūdās, prognozējot nodokļu iekasēšanu pēc nodokļu politikas izmaiņām, kā arī kļūdās prognozējot ekonomisko stāvokli valstī, kura ir gaidāma tuvākajā laikā.
Galvenās problēmas:
• Nodokļu iekasēšanas prognozes – tie nodokļu apjomi, kuri bija plānoti ieplūst Valsts budžetā, bet to apjoms nepildās;
• Nodokļu reformas, nodokļu sloga palielināšana periodā līdz 2009. gadam;
• Valsts ekonomiskā stāvokļa prognozēšana un Latvijas ekonomikas lejupslīdes paredzēšana.
Tāpēc autors piedāvā savu skatījumu uz nodokļu iekasēšanas problēmu Latvijas tautsaimniecībā uz nodokļu politikas piemēra un to avotu.
Izvirzītā hipotēze ir – nodokļu iekasēšanas prognozes Latvijas valstī neatbilst reālai situācijai.…
