Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:626672
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.07.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Extract

Pilnīga nodarbinātība ir stāvoklis, kurā darbaspēka pieprasījums vienāds ar darbaspēka piedāvājumu. Diemžēl tirgus ekonomikā šāds stāvoklis reāli nepastāv. Tā kā ekonomisti attiecas pret frikcionālo un strukturālo bezdarbu kā pret neizbēgamiem, tad pilnīga nodarbinātība ir tad, kad pastāv frikcionālais un strukturālais bezdarbs, bet nepastāv cikliskais11 .
Bezdarbs ir nelabvēlīga parādība gan sabiedrībai, gan pašam cilvēkam. Bezdarba sekas ir ne tikai ekonomiskas, bet arī sociālas. Nespējot atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu, krītas cilvēku kvalifikācija un darba iemaņas. Vispārējais noziedzības līmenis valstī paaugstinās – gan tāpēc, ka, samazinoties ienākumiem, paliek grūtāk nopelnīt legālā ceļā, un daudzi pievēršas nelegālai rūpalai, gan arī tāpēc, ka paaugstinās stresa līmenis, kas noved pie vardarbības ģimenē un pašnāvību skaita pieauguma. Daudzi spiesti zaudēt savu pašcieņu ilgstoši nespējot sevi realizēt darba tirgū.
Ekonomisti savukārt aprēķina ekonomiskos zaudējumus, kurus rada bezdarbs. Aprēķinos tiek izmantotas sakarības, kuras atklājis ASV ekonomists Arturs Oukens (Arthur Okun). Viņš pamatojis to, ka, ja bezdarba līmenis ir lielāks nekā dabiskais bezdarba līmenis par 1,0%, tad nesaražotais iekšzemes kopprodukts(IKP) līdzinās 2,5%12 . Bezdarba ietekmē nesaražoto aprēķina no faktiskā bezdarba procenta atņemot dabiskā bezdarba procentu un iegūto starpību reizinot ar 2,5. Iegūto procentuālo lielumu pēc tam iespējams izteikt reālās naudas vienībās, reizinot to ar nominālo IKP. Ja iegūto rezultātu pieskaita nominālajam IKP, tad iegūst potenciālo IKP, kas parāda, kāds būtu nominālais IKP, ja valstī būtu pilnīga nodarbinātība. Ja potenciālais IKP lielāks par nominālo, tad valsts neizmanto visas sava darbaspēka iespējas, savukārt, ja cenu pieauguma rezultātā faktiskais IKP ir lielāks, nekā potenciālais IKP, tad IKP starpība veidojas uz cenu pieauguma rēķina, un tā tiek dēvēta par inflācijas starpību jeb plaisu13 .

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1316484
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register