Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu.
Mūsdienas korporācijas mērķis nevis maksimalizēt peļņu, bet maksimalizēt tirgu. Jā tas nedarīt, konkurenti izkonkurēs firmas ne tikai no starptautiska, bet arī no nacionāla tirgu. Daudzie starptautiskie tirgi jau sadalīti ar korporācijām pa daļām, tas nozīme, ka viņi eksistē ne tikai savā valstī, bet arī ārzemēs.
Tirgus maksimalizācijas otra puse ir konkurences palielināšana starp dažādām firmām dažādās valstīs, arī nacionālā tirgū.
Globālā pārvaldība - nacionālu un starptautisku varas institū¬ciju spēja sasniegt politiskus, sociālus vai jebkādus citus mērķus, to sasniegšanā izmantojot vienotu likumu sistēmu un kontroles me¬hānismus. Tas virsuzdevums ir globalizācijas procesa negatīvo seku izlīdzināšana jeb novēršana.