Latvijas ekonomika pasaules ekonomiskās krīzes gados

Pateicoties importa ierobežojumiem auga pašmāju uzņēmumi, mazajiem uzņēmumiem tie bija uzplaukuma laiki, kamēr lielajiem nācās ciest zaudējumus, tur strādnieku skaits mazinājās. Tika palielināta valsts ietekme rūpniecībā. Valts pārņēma vairākus privātos uzņēmumus. Vairākās tautsaimniecības nozarēs tikai izveidots valsts monopols, piemēram, cukurrūpniecībā, bekona ražošanā. Valsts uzņēmumi rūpējas ari par strādnieku nodarbinātību. Krīze rūpniecība mazinājās 1933. gadā. Latvijas Republikas parlamentārās attīstības perioda pēdējie mēneši jau stabili iezīmēja jauna ekonomiska pacēluma sākumu.
Pēc 1934. gada sākusies strauja Latvijas industrializācija. Bet tai pašā laikā, runājot par ārpolitiku, 1934.g. Latvijas-Anglijas tirdzniecības līgums, kas diemžēl lielākoties balstījās uz klīringu, bet pakāpeniski Anglija sāka norakstīt Baltiju Vācijas saimnieciskajai ietekmei.
Tā no vienas puses uz pozitīvas nots, bet no otras ne tik, Latvija izgāja ārā no krīzes, tiešām neizvēloties vieglāko ceļu. Valsts diemžēl iejaucās ekonomikas lietās, traucēja tai iet savu brīvo un dabīgo attīstības ceļu, jo komandekonomika un protekcionisms dod tikai īslaicīgus uzlabojumus un tā nedod tirgum attīstīties. Latvijā krīzes laikā klājās ļoti smagi, nācās izbaudīt kas ir bezdarbs un kas ir bankrots gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu līmenī. Bija krities dzīves līmenis, samazinājies ārējās tirdzniecības apjoms. Sākot ar 1933.g. jau bija redzami uzlabojumi ekonomikā, pirmām kārtām saimniecībā.
…