Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:635689
 
Evaluation:
Published: 29.09.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Preču eksporta un importa apjoma noteikšana    4
1.1.  Vispārēja un speciālā metode    4
1.2.  Preču eksporta un importa apjoma aprēķini    5
2.  Eksports    7
2.1.  Eksporta būtība    7
2.2.  Eksporta apjoma noteikšana statistikā    8
2.3.  Pakalpojumu eksports    9
2.4.  Latvijas preču eksporta apjomi    10
2.5.  Eksporta preču ģeogrāfija    11
2.6.  Latvijas preču eksports    12
3.  Imports    14
3.1.  Importa būtība    14
3.2.  Importa apjoma noteikšana    14
3.3.  Pakalpojumu imports    15
3.4.  Importa apjomi Latvijā    15
3.5.  importa preču ģeogrāfija    17
3.6.  Latvijas importa preču sastāvs    17
3.7.  pakalpojumu eksporta un importa apjomi    18
  Secinājumi un priekšlikumi    20
  Bibliogrāfiskais saraksts    21
Extract

Secinājumi un priekšlikumi
Katras valsts ekonomikā viens no ekonomiku raksturojošiem rādītājiem ir eksporta un importa apjomi.
Preču eksports sastāv no divām daļām: ražojumu eksports un pakalpojumu eksports. Latvijas eksportā tieši pakalpojumu eksports ir nozīmīga eksporta daļa. Arī imports sastāv no divām daļām: preču imports un pakalpojumu imports. Latvijas importā dominē preču imports.
Importa tendence ir arvien straujāk apdzīt eksportu. Jau vairāk nekā 15 gadus Latvijas eksports ir bijis mazāks par importu un ar katru gadu šī starpība palielinās. Līdz ar to izskaidrojama negatīvā ārējā tirdzniecības bilance (negatīvs saldo).
Latvijas preču eksports ir jāīsteno vienlaikus ar saprātīgu importa politiku. Cīņa par mazāku negatīvo saldo ir un paliek Latvijas ekonomikas stratēģisko mērķu darba kārtībā.
Lai mēs varētu kaut kādā veidā varētu aizsargāt savas valsts iekšējo tirgu, importa precēm tiek noteikti muitas tarifi. Arī ar subsīdiju, kvotu un licenču palīdzību tiek aizsargāts iekšējais tirgus. Jo augstāks ir valsts attīstības līmenis, potenciālās augšupejas līmenis, jo brīvāks no ierobežojumiem var būt imports.
Ir grūti atrast kādu risinājumu, lai imports samazinātos un eksports pieaugtu. Kā liecina 2009. gada dati par janvāri, tad imports ir samazinājies, un līdzi importam arī eksports. Tikai šis samazinājums ir izskaidrojams ar pirktspējas samazināšanos. Tā kā tas nav nekāds pluss, ka imports ir samazinājies.
Ir jācenšas vairāk attīstīt, straujāk kāpināt eksporta apjomus. Izvest no valsts pēc iespējas vairāk apstrādātas preces, piemēram, mēbeles, nevis tikai koksni. Jo izvedot tikai koksni Latvija negūst pievienoto vērtību, tātad zaudē daļu no iespējamajiem ienākumiem. Jāatdzīst, ka Latvija jau to cenšas darīt.
Pagaidām cits nekas neatliek, kā censties pārvarēt sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, bet tajā pašā laikā censties tā, lai pēc iespējas ātrāk Latvijas valsts atkal varētu nostāties uz stabilām kājām un turpināt savu ekonomisko izaugsmi.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1232533
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register