Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:672776
 
Evaluation:
Published: 15.04.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.1.  Bezdarbs    2
1.2.  Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji    3
1.3.  Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji    3
1.4.  Darba meklētāji    3
2.  Bezdarba formas    5
2.1.  Cikliskais bezdarbs    5
2.2.  Strukturālais bezdarbs    5
2.3.  Frikcionālais bezdarbs    5
2.4.  Sezonas bezdarbs    6
2.5.  Daļējais bezdarbs    6
2.6.  Slēptais bezdarbs    6
2.7.  Agrārais bezdarbs    6
3.  Bezdarba līmenis; aprēķināšana    7
6.  Bezdarba sekas    9
  Literatūras saraksts    10
Extract

Viens no nopietnākajiem modernās tirgus ekonomikas trūkumiem ir tās periodiska nespēja nodrošināt pilnīgu nodarbinātību. Nodarbināto skaita samazināšanos 20.gs. 90.gadu sākumādaļēji izraisīja etnisko minoritāšu emigrācija, kas aktivizējās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Bezdarba limeņa pieaugums un nodarbinātības samazināšanās ir raksturīga ekonomiskās pārveides procesa pazīme, jo darbaspēks pārvietojas no agrāk dominējošajiem valsts uzņāmumiem uz jaundibinātajiem privātā sektora uzņēmumiem. (1, 9)
Valsts Nodarbinātības dienests apkopo visu informāciju par strādajošajiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Parasti, jo zemāks ir bezdarba līmenis, jo augstāks ir ekonomiskās aktivitātes līmenis. Dažādu iemeslu dēļ reālais bezdarbs var būt daudz lielāks nekā, uzrāda oficiālā statistika. Bezdarbs rada zemu materiālās labklājības līmeni. Augsts jaunatnes bezdarba līmenis veidojas arī tāpēc, ka darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi un ir visai grūti atrast pirmo darbu depresīvā darba tirgū. (5)
Augstākā izglītība ievērojami mazina risku būt bezdarbniekam. Tas, ka konkrētam darbam sagatavots arodskolas absolvents var vieglāk atrast darbu, arī ir loģiski. Taču dīvaini, ka vidusskolas beidzējiem ir lielākas iespējas būt bezdarbniekam nekā pamatskolas beidzējiem. Tas izskaidrojams ar to, ka pamatskolas beidzēji piekrīt jebkuram darbam pat par zemu samaksu, bet vidusskolu absolventi tam var arī nepiekrist. (3,158)

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register