Makroekonomika apraksta, analizē un pēta kopējās cēloņsakarības tautsaimniecības mērogā. Ekonomiskā uzvedība mikrolīmenī, šīs uzvedības motivācijas ir tirgus ekonomikas pamatu pamati. Makroekonomikas saknes vienmēr ir ekonomiskās uzvedības motivācija makroekonomikā.
Liels pieprasījums un ierobežots piedāvājums ir tipiska mikroekonomikas problēma. Bet cenu teorija plašā nozīmē ietver inflāciju. Klasiskā inflācija izceļas tad, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas aptver visu tautsaimniecību. Mikroekonomikas cēloņsakarība ir sākuma cēlonis, sekas makroekonomikas līmenī – inflācija, kas savukārt iespaido cenu veidošanos mikroekonomikā.
Ražošanas resursi; Dabas resursi, darbaspēks, kapitāls un uzņēmējspējas.
Ražošanas un pakalpojumu faktori; saimnieciskā darbībā aktīvi funkcionējoši dabas resursi, darba, uzņēmējdarbība un tehnika vienotībā ar tehnoloģiju un organizāciju.
Ražīgums, jaunrades spēki; dabiskā ražība, dabas ražīgais spēks, kapitāla tīrais ražīgums, uzņēmējdarbības jaunrade un efektivitāte.
Iekšzemes kopprodukts. (IKP)
Vērtē kādas valsts ekonomikas attīstību ieteicams pēc jaunrades rezultāta, pēc tās papildus produkcijas un pakalpojumiem, ko no jauna saņem sabiedrība. Šādam raksturojuma tieši atbilst pievienotā vērtība vai vērtīgums. Katrs noražošanas resursiem, kas tiek izmantots saimniekošanā , ir ar jaunrades spēku.
Vadoties pēc sabiedriskā kopprodukta veidošanas metodikas, mēs iegūstam rezultātus, kas pastāv atkārtotu rēķinu un reizē starpproduktu – ražošanas līdzekļus, kas ir lemti tālākai pārstrādāšanai. Gala produkts netiek tikai saražots, bet arī turpmāk patērēts. Turklāt to nedāvina, bet tas jānopērk. Pirkt var tikai pēc tiem ienākumiem, ko saņem resursu īpašnieki kā pārdevēji. No jauna saražotais prasa izdevumus, resursu izlietojumu. Saskaitot izdevumu kopsummu, mēs iegūstam informāciju par IKP.…
