Secinājumi:
1. Kvalitātes vadības būtība ir spēja pastāvīgi uzlabot organizācijas procesus, padarot tos pēc iespējas efektīvākus (lētākus, ātrākus u.tml.) un novēršot kļūdu jeb neatbilstību rašanos.
2. E. Demings izstrādāja kvalitātes apli “Plānos-Dari-Rīkojie-Pārbaudi”.
3. E. Demings koncentrējās uz statistisko procesu kontroli, Dž. Jurāns fokusējies uz menedžmenta kvalitāti.
a. Jurāna un Deminga kvalitātes menedžmenta teoriju iespaidā, Japānas produkti sāka ieņemt kvalitātes līdzera pozīcijas septiņdesmitajos gados.
b. Jurāns kvalitātes jautājumos sāka pielietot Pareto principu.
c. Trīs Dž. Jurāna kvalitātes triloģijas līmeņos:
4. kvalitātes nodrošināšana, gūstot pārliecību, ka izvirzītās prasības tiks nevainojami izpildītas,
5. kvalitātes kontrole, sniedzot zināšanas par prasību izpildes līmeni jau faktiski notikušos darījumos ar klientiem un citām ieinteresētajām pusēm,
6. kvalitātes uzlabošana, nodrošinot spēju izpildīt saistības aizvien labāk.
7. Filips Krosbijs pierādīja, ka kvalitāte nozīmē atbilstību prasībām, nevis eleganci, kvalitāte ir sasniedzama ar profilaksi, nevis vērtēšanu, kvalitāte nozīmē tiekšanos pēc „Nulle defektiem”, nevis pieņemamiem kvalitātes līmeņiem, kvalitāti mēra ar cenu atbilstību, nevis indeksiem.
8. Par A. Freigenbauma lielāko sasniegumu tiek uzskatīta Visaptverošas kvalitātes vadības izstrāde (TQM).
9. Japānas universitātes pofesors un Japānas kvalitātes revolūcijas pionieris Kaoru Išikava, labāk zināms kā "cēloņu-un-seku" jeb "zivs asakas" diagrammas autors.
10. Geniči Taguči, pazīstams ar Taguči metodes izstrādāšanu, kas ietver metodoloģiju kā samazināt izmaksas un paaugstināt kvalitāti. Izstrādāji arī kvalitātes zuduma funkciju.
…
