Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:721221
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.04.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Vajadzības un nepietiekamības nozīme    5
1.1.  Nepietiekamības nozīme    5
1.2.  Neierobežotas vajadzības    5
1.3.  Ražošana    6
1.4.  Patēriņš    6
2.  Ražošanas faktori un resursu iedalījums    7
2.1.  Ražošanas resursu veidi    7
2.2.  Ražošanas faktori    8
2.3.  Zeme    8
2.4.  Darbs un darbaspējas    9
2.4.1.  Darba piedāvājums    9
2.4.2.  Darba efektivitāte    10
2.5.  Kapitāls    10
2.5.1.  Kapitāla veidi    11
2.5.2.  Kapitāla piedāvājums    11
2.5.3.  Investīcijas    12
2.6.  Uzņēmējspējas    12
2.7.  Informācija    13
2.8.  Samaksa par ražošanas faktoriem    13
3.  Izvēles situācija un ražošanas iespēju robežas    14
3.1.  Izvēles situācija    14
3.2.  Ražošanas iespēju robežas    14
3.4.  Alternatīvas izmaksas    16
  Tēzes    18
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    19
Extract

Ražošanas iespēju līkne parāda sabiedrības maksimālās iespējas iegūt divas alternatīvas preces, pastāvot pilnīgai un efektīvai visu resursu izmantošanai.
Maksimāli iespējamo preču daudzumu, ko var saražot ar esošajiem resursiem, parāda ražošanas iespēju robeža. To parāda katrs punkts, kas atrodas uz ražošanas iespēju robežas. Uz ražošanas iespēju līknes var attēlot esošo ražošanas apjomu. Ja punkts atrodas zem ražošanas iespēju robežas, tad "ekonomisti" secina, ka ražošana ir neefektīva, jo netiek pilnīgi izmantoti sabiedrības rīcībā esošie resursi.
Tabulas dati un līkne rāda, ka, ja sabiedrība mēģinātu novirzīt visus esošos resursus pārtikas ražošanai (A), tad datoru ražošana vispār nenotiktu. Un otrādi. Ja visi resursi tiktu novirzīti datoru ražošanai (E), tad sabiedrība nevarētu ražot pārtiku. Taču sabiedrībai ir vajadzīga kā pārtika, tā arī datori. Tāpēc ir jāizvēlas alternatīvas (B,C,D). Jebkura no šīm ražošanas kombinācijām ir iespējama, jo tiek pilnīgi izmantoti visi esošie resursi.
Taču, ja sabiedrība izvēlas ražot 40 vienības pārtikas un 30 vienības datorus (F), tas nozīmē, ka sabiedrībā netiek izmantoti visi iespējamie ražošanas resursi vai arī tā neizmanto tos pietiekami efektīvi - mašīnas nav noslogotas, daļa strādājošo nav nodarbināti utt. Jebkuras sabiedrības uzdevums ir pilnīgāk apmierināt savu iedzīvotāju pieaugošās vajadzības. Tāpēc tās uzdevums ir palielināt ražošanas apjomu, piemēram, līdz punktam G.
Tas nozīmē, ka vajadzētu ražot 75 vienības pārtikas un 50 datorus. Ar esošajiem resursiem, tos izmantojot pilnīgi, nav iespējams palielināt ražošanas apjomus. To var izdarīt tikai tad, ja ražošanā iesaista papildu resursus vai arī samazina citu preču vai pakalpojumu ražošanu. Ar efektīvu ražošanu ekonomikā saprot tādu situāciju, kad vienas preces ražošanu var palielināt, tikai samazinot kādas citas preces ražošanu. Neefektīva ražošana – ja vienlaikus var palielināt abu preču ražošanu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1338497
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register