NOBEIGUMS
Cenu diskriminācija ir racionālā stratēģija firmai, kura tiecas uz peļņas maksimizāciju. Šīs stratēģijas būtība ir tāda, ka firma, izmantojot doto metodi pie cenu noteikšanas, neņem vērā atšķirības ražošanas izmaksās, bet ņem vērā patērētāju, preču, vietas, laika u.c. atšķirības.
Pētījumā ir izskatīti sekojošie zināmie efektīvas cenu diskriminācijas apstākļi:
- tirgus varas klātbūtne;
- iespēja atdalīt vienu patērētāju grupu no otras;
- firmas spēja izslēgt arbitrāžu.
Tomēr jārēķinās ar citiem ierobežojumiem:
- konkrētai cenu diskriminācijas formai, kuru pielieto firma, nedrīkst būt pretlikumiskā;
- jāseko, lai diskriminācijas cenu noteikšana neizraisītu patērētāju neapmierinātību un apvainošanos;
- sakarā ar tirgus segmentēšanu un to novērošanu, izmaksas nedrīkst pārsniegt papildus ienākošo līdzekļu summas, kuras veidojas cenu diskriminācijas rezultātā.
Atkarībā no tā, kā realizējas augstāk minētie noteikumi, firma var īstenot vienu vai otru cenu diskriminācijas tipu. Uz dotās izpētes pamatojuma tika noskaidrotas šo noteikumu izpildīšanas īpašības dažādās ekonomikas sfērās.
Pakalpojumu sfērā ir aktuāla tirgus segmentēšanas problēma, kā arī patērētāju īpašību noskaidrošana cenu politikas radīšanai, kura sekmētu klientu pašatlasi. Problēmu var atrisināt ar anketēšanas palīdzību, kā arī izpētot konkurentu pieredzi šajā jautājumā.
Galvenā problēma pie cenu diskriminācijas realizēšanas elektronās komercijas tirgū ir tirgus varas klātbūtne. Pastāv daudzi paņēmieni tirgus segmentēšanai, tomēr tādu faktoru, ka uzticība, popularitāte un drošība ievērojamā ietekme ir nopietns šķērslis dotās metodikas pielietošanā.
Ja pakalpojumu tirgū tālākpārdošana nav iespējama, tad ražošanas sfērā šīs fakts ir pati svarīgāka problēma. Visbiežāk, tālākpārdošanas cēlonis ir patērētāju ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī vairumtirdzniecības starpnieku esamība sadalījuma kanālu ķēdē. Šīs problēmas risinājumam varētu izslēgt vairumtirdzniecības starpniekus, lai savu produkciju pārdotu tieši mazumtirdzniecības patērētajiem.
Kā galvenais izpētes rezultātu aprobācijas objekts tika izvēlēts ražošanas uzņēmums, kurš ražo augstās kvalitātes plastmasas izstrādājumus. Uz ekonometriskās modelēšanas bāzes tika noskaidrota un novērtēta dažādu cenu diskriminācijas faktoru ietekme uz uzņēmuma pārdotās produkcijas apjomu:
1) Zināmā mērā pārdotās produkcijas apjomu ietekmē tas, ka dažiem patērētājiem nav loģistikas centra. Patērētāji, kuri ir spiesti izmantot transporta kompāniju pakalpojumus, patērē mazāko preču daudzumu. Šāda cieša savstarpējā saikne drīzāk ir loģistikas trūkuma sekas mazajās kompānijās, kuras iepērk mazāk preču nevis tāpēc ka ir jāmaksā par piegādi, bet tāpēc ka produkcijas pieprasījums ir mazāks. Tomēr noteicot cenas, ir jāņem vērā arī šīs faktors, jo mazākie uzņēmumi ir jūtīgāki pret cenu izmaiņām.
2) Pārdotās produkcijas daudzumu ietekmē arī samaksas apstākļi. Bez šaubām, patērētāji izvēlas samaksāt par iepirkto preci tikai pēc realizācijas, jo daudzos uzņēmumos ir aktuālā apgrozības līdzekļu trūkuma problēma. Iespējams, uzņēmumam jāpārskata dažu patērētāju samaksas pagarinājuma termiņš.
3) Ietekmē arī attālums, kurš pircējam jāpārvar mēnesi iepriekš preču iegādes. Tomēr šī faktora ietekme ir samērā maza.
Arī tika izstrādātas rekomendācijas cenu diskriminācijas stratēģijas īstenošanai:
1. Uzņēmumam vajadzētu iziet uz mazumtirdzniecības starpniekiem, nepieļaujot, jeb novedot līdz minimumam preces pārdošanu vairumtirdzniecības pārstāvjiem.
2. Pie cenu noteikšanas atkarībā no iepirkuma apjoma, jāņem vērā kāds preces daudzums ir visbiežāk iegādājams. Konstruētas histogrammas parādīja, ka divi intervāli ir nepietiekami, firmai ir vērts pievienot trešo bloku.
…
