SECINĀJUMI
Izanalizējot un izpētot dažādus statistikas datus un pētījumus, kuri aplūko migrāciju un tās ietekmi uz valsts ekonomiku, kā arī izskatot ekspertu un speciālistu prognozes un tuvāko gadu emigrācijas tendences, kuras tika saņemtas, veicot makroekonomisko modeļu izstrādi, autore nāca pie secinājuma, ka migrācijai ir negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku.
Būtiska loma migrācijas ietekmē uz ekonomiku ir jauno cilvēku emigrācija, jo tieši viņi veido valsts nākotni un aizbraucot rodas iedzīvotāju novecošanas problēma. Ir ļoti svarīgi zināt cik lielu procentu no emigrējušiem sastāda jaunieši, kā arī noskaidrot saikni starp migrācijas procesu un vecuma faktoru. Tāpēc autore pati veica anketēšanu un izmantoja publicētos rādītājus.
Darba gaitā tika izpildīti izvirzītie uzdevumi un sasniegts mērķis, kā arī tika veikti sekojošie secinājumi:
1) migrācijas saikne ar ekonomiku ir abpusēja: ne tikai migrācija var ietekmēt ekonomiku, bet arī migrācijas process ir atkarīgs no ekonomikas stāvokļa valstī.
2) Latvijā migrācijas saldo rādītāji ir labāki nekā parējās Baltijas valstīs
3) migrācija būtiski ietekmē inflāciju un reālo IKP
4) lēmums emigrēt ir tiešām atkarīgs no cilvēku vecuma
5) vecākie cilvēki ir pārliecināti par to, ka viņi nevēlas emigrēt, bet turpretī jaunieši šaubās pieņemt konkrētu lēmumu, kaut gan viss liecina par to, ka tuvāko piecu gadu laikā viņi tomēr emigrēs no Latvijas
6) pēdējo trīs gadu laikā valdība veic aktīvus pasākumus migrācijas politikas ietvaros, lai uzlabotu kopējo situāciju. Pie tam, pēdējie dati liecina par šo rīcību efektivitāti
PRIEKŠLIKUMI
Pēc autores domām, lai samazinātu negatīvo migrācijas ietekmi uz ekonomiku, ir nepieciešams:
1) samazināt emigrējušo viesstrādnieku naudas pārvedumus uz Latviju (piemērām, izstrādājot likumu vai noteikumus, kas limitētu šo pārvedumu lielumu), lai mazinātu to ietekmi uz inflāciju un iekšzemes pieprasījumu
2) uzlabot darba apstākļus valstī, tādā veidā atņemot cilvēkiem motivāciju meklēt labāku darbu ārzemēs, lai apturētu strauju bezdarba samazināšanos. Analizējot dažādus pētījumus, autore nonāca pie secinājuma, ka galvenie iedzīvotāju neapmierinātības iemesli ar darbu ir: zema darba alga, liela darba slodze un slikti un nedroši darba apstākļi. Tāpēc iespējamais risinājums varētu būt vairāku arodbiedrību dibināšanā, kuras veiktu nepieciešamās reformas darba aizsardzību regulējošo normatīvo dokumentu pilnveidošanai, kā arī normatīvo aktu prasību skaidrošanas un sabiedrības informēšanas sistēmas uzlabošanu
3) uzlabot izglītības sistēmu Latvijā, lai novērstu jauno cilvēku emigrāciju. Piemērām:
aicināt pedagogus no ārzemēm
piedāvāt iespēju saņemt izglītību angļu valodā jebkurā augstskolā
izstrādāt programmas, lai nodrošinātu visus studentus ar darbu un garantētu darba vietu pēc augstskolas beigšanas.
…
