Lai arī ekonomiskās attīstības līmeņi dažādās valstīs ļoti atšķiras, piemēram, nevar salīdzināt Lielbritāniju ar kādu Āfrikas valstiņu, tiek apgalvots, ka nepietiekamība ir visas pasaules un visas sabiedrības problēma. Tas izskaidrojams ar to, ka ekonomikā vārds nepietiekamība netiek lietots, lai apzīmētu kaut ko, kas ir reti sastopams vai arī pieejams ļoti nelielā daudzumā. Ekonomisti ar to saprot stāvokli, kad kaut kā nepietiek, lai apmierinātu ikviena vēlmes. Ja cilvēki vēlas vairāk preču un pakalpojumu nekā viņi var iegūt, tad eksistē nepietiekamība, kas savukārt veicina sabiedrības augstāku attīstību. Mūsu vēlmes nav ierobežotas. Tās arvien pieaug un mainās, tieši tāpēc tik daudzas vēlmes paliek neapmierinātas. Ekonomiskas preces ir deficīta preces. Lai arī cilvēku vajadzībām tāpat kā jaunām idejām nav ierobežojuma, ekonomiskie resursi tomēr ir ierobežotā daudzumā. Tā ir viena no ekonomikas pamatproblēmām. Ierobežotība ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad cilvēku vajadzības pārsniedz pieejamo resursu daudzumu, lai tās apmierinātu. Ar ierobežotības problēmu saskaras visi indivīdi un organizācijas, ieskaitot uzņēmumus, firmas un valsts iestādes. Tomēr, lai cik ierobežoti arī būtu resursi, vienmēr pastāv daudzi to izlietošanas varianti jeb alternatīvas. Cilvēkiem ir jāizdara izvēle – jāatsakās no vienas lietas, lai iegūtu citu lietu. Kad mēs izdarām izvēli, mēs no daudzām lietām izvēlamies tās, kuras sniedz mums lielāko apmierinājumu un prieku. Iespējama arī kompromisu izvēle, kas ir iespēja izvēlēties mazāk no viena, lai iegūtu mazliet vairāk no cita. Tādejādi rodas arī alternatīvās izmaksas, kas ir jebkura visaugstāk novērtētā iespēja, no kuras ir jāatsakās, izvēloties citu variantu. Alternatīvās jeb izvēles cena tiek izteikta ar to, no kā nākas atteikties, lai iegūtu vēlamo mantu.1
Katru dienu mēs varam redzēt, kā cilvēki veic ekonomiskas darbības. Izpētīt šīs daudzveidīgās darbības kļūst daudz vieglāk, ja mēs tās klasificējam trīs galvenajās grupās: ražošana, patēriņš un maiņa. Ekonomikā vārdam ražošana ir diezgan plaša nozīme. Ražošana notiek, kad ir jāapmierina kādas cilvēka vajadzības. Ikvienu darba veidu, kas palīdz apmierināt cilvēka vajadzības, par kurām viņi ir gatavi maksāt, sauc par ražīgu darbu. Tādējādi ražošana sevī ietver gan preču, gan pakalpojumu izlaidi. Cilvēki ir gatavi maksāt par pakalpojumu, ja tas, tāpat kā fizisks objekts, apmierina cilvēku vajadzības. Patēriņš apraksta preču un pakalpojumu izlietojumu, lai apmierinātu mūsu vajadzības. …
