Secinājumi un priekšlikumi
1) Lai sarežģīta sistēma varētu normāli darboties, nepieciešams nodrošināt veiksmīgu vadību.
2) Vadīšana ir mērķtiecīga vadības subjekta iedarbība uz vadāmo objektu, lai uzturētu tā darbību vēlamajā režīmā un lai to pārveidotu jaunā stāvoklī.
3) Vadīšanas process ir apvienotu vadības subjektu darbība, kas vērsta uz noteiktu mērķu sasniegšanu, realizējot noteiktas funkcijas.
4) Sociālā darba vadīšana balstās četros virzienos: meditācija, komunikācija, produktīva darbība komandā, darbinieku iesaistīšana vadīšanā.
5) Sociālu organizāciju „izejmateriāls” ir cilvēks, kurš cieši saistīts ar mērķa izstrādi.
6) Mājsaimniecību ienākumi, nabadzības riska indekss, šķirto laulību skaita samazināšanās liecina par to, ka ģimeņu stāvoklis kļūst labāks, pilnvērtīgas dzīves kustība
7) Pozitīvi ir tas, ka samazinājušies sociālo aprūpes iestāžu gan bērnu skaits, kur joprojām atrodas liels skaits bez vecāku gādības palikušie, gan bāreņi.
8) Pozitīva audžuģimeņu kustība ir novērojama atdalītos Latvijas reģionos.
9) Joprojām pastāv liela vecāku bezatbildība pret savu bērnu, ievērojami paaugstinājusies reģionu bāriņtiesu, gan pilsētas tiesu atņemto bērnu skaits.
10) Bērnu nama „Laubere” būtiskākā problēma ir naudas līdzekļu trūkums, kas veido veselu problēmu virkni. Turpmākā darbība un attīstība ir iespējama tad, ja tā iegūs papildus finansējumu.
11) Bērnu nama audzēkņiem trūkst praktiskās iemaņas, ir vajadzīga iesaiste dažādos izglītības un kultūras pasākumos.
12) Bērnu nams kā organizācija, nespēj sagatavot šos bērnus integrācijai sabiedrībā.
13) Bērnu sociālās problēmas risināšanas kvalitāte vai trūkumi ir atkarīgi tikai no to cilvēku profesionalitātes, kas šo pakalpojumu sniedz.
14) Bērnu nama audzinātājiem grūtāk ir pārraudzīt otro esošo grupu no 7-18 gadu vecuma bērni.
15) Bērnu namam ir pieejamas brīvas telpu platības.
Priekšlikumi
1) Iestādes vadības struktūru nepieciešams papildināt ar atdalītu amatu profesionāļiem (galdnieks, dārznieks, mākslinieks, pavārs). Šiem speciālistiem būtu pienākums apmācīt bērnus konkrētajam amatam. Turpmākās dzīves ceļi ir ļoti grūti sasniedzami, bez praktiskajām iemaņām.
2) Veikt sadarbību ar citu reģionu aprūpes iestādēm. Veidojot zināšanu, iemaņu apmaiņu.
3) Iesaistīt bērnus dažādos izglītības un kultūras pasākumos.
4) Iesaistīt starpprofesionāļus darbinieku vidū. Pieaicinot tos no citiem bērnu aprūpes centriem un gūstot iemaņas darbinieku vidū.
5) Nepieciešams organizācijā iesaistīt vīrieša dzimuma pārstāvi. Bērnu disciplīnas uzlabošanos un to uztveri par sievietes un vīrieša attiecībām. Vīrieša loma ģimenē.
6) Nepieciešams reorganizēties par Dienas centru „Laubere”. Citu vecumu grupu iesaiste (invalīdi, bērni ar kustības traucējumiem, pensionāri).
…
