NOBEIGUMS
Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi sāka samazināties 2008.gadā un turpinās arī 2009.gadā. Līdz ar to samazinās arī iekšzemes kopprodukts, kas ir viens no galvenajiem makroekonomikas pamatrādītājiem.
Iekšzemes kopprodukta rādītāju izmanto, lai raksturotu ekonomisko situāciju valstī, tās attīstības līmeni konkrētā laika periodā.
Iekšzemes kopproduktu aprēķinā izmanto pievienoto vērtību, ienākumu un izdevumu metodes.
Līdzās oficiālajai statistikai par iekšzemes kopprodukta dinamiku un apjomiem pastāv arī mākslīgi samazināts un nepilnīgi aprēķināts iekšzemes kopprodukts, kas paliek ārpus statistikas datiem.
Iekšzemes kopprodukta izdevumos ietilpst personiskais patēriņš, kopējās investīcijas, valdības preču iepirkumi un tīrais eksports.
Ar IKP ir saistīti tādi nacionālās ekonomikas rādītāji kā nacionālais kopienākums, tīrais iekšzemes kopprodukts, nacionālais ienākums, personiskais ienākums un rīcībā esošais ienākums.
Atkarībā no IKP aprēķināšanā lietotajām cenām izšķir nominālo IKP un reālo IKP.
Lai parādītu, kādos apmēros ir notikušas cenu izmaiņas konkrētā laika periodā, lieto cenu indeksus.
Ekonomisko izaugsmi raksturo reālā IKP vidējais gada pieauguma temps, reālā IKP uz vienu iedzīvotāju gada vidējais pieauguma temps, īstenā uzkrājumu norma
Ekonomikas ikgadējo pieauguma tempu palielināšana dod iespēju labāk apmierināt arvien pieaugošās iedzīvotāju vajadzības, risināt jaunas sociālekonomiskās problēmas.
No 2000.gada līdz 2007.gadam iekšzemes kopprodukts bija palielinājies, bet sākot ar 2008.gada 1.ceturksni, tas sāka strauji samazināties, salīdzinot pret iepriekšējo gadu ceturksni. Kā arī turpina samazināties 2009.gada 1.ceturksnī.
Ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tai skaita Eiropas Savienībā 2008.gadā samazinās ekonomiskās aktivitātes, tai skaitā iekšzemes kopprodukts.
Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa Eiropas Savienībā ir viens no zemākajiem rādītājiem.
Apskatot dažādus viedokļus, var secināt, lai paaugstinātu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu jāveic virkne pasākumu. Viens no šādiem pasākumiem ir saņemt SVF aizdevumu, kas ļautu kompensēt ieņēmumu samazināšanos. Otrs pasākums- valdībai jāveicina kreditēšanas atjaunošanos un aktivizēšanos ar valsts garantiju shēmas starpniecību, kā arī vajadzētu uzsākt lielus Latvijas mēroga projektus, plašāk un efektīvāk izmantojot ES fondu iespējas. No valdības uzmanības loka nedrīkst pazust arī eksporta kredīta garantiju pieejamība.
Priekšlikumi:
1. Lai veicinātu ekonomisko pieaugumu, jāveic vēl izzinošāka un aptverošāka izpēte. Jāapkopo vairāku ekspertu viedokļi un mēģināt rast kopējus risinājumus. Kā arī jāpieļauj vēl straujāku ekonomisko aktivitāšu samazinājums.
2. Jāveic visi nepieciešamie plāni, ko noteicis Starptautisko Valūtu fonds, lai saņemtu kārtējo Starptautiskās Valūtas fonda aizdevumu, lai kaut nedaudz uzlabotu ekonomisko situāciju Latvijā.
3. Lai uzlabotu ekonomisko situāciju jāveic pasākumi, kas veicinātu kreditēšanas atjaunošanos un aktivizēšanos ar valsts garantiju shēmas starpniecību, kā arī uzsāktu lielus Latvijas mēroga projektus, piemēram, mājokļa siltināšana programmu vai nozīmīgu infrastruktūras objektu būvi, iesaistot vietējo darbaspēku un ražošanu, kā arī plašāk un efektīvāk izmantojot Eiropas Savienības fondu iespējas.
…
