Mikroekonomika, teorētiskais minimums

Valdībai ir jāpieliek pūles visu iespējamo līdzekļu izmantošanai, lai pārņemtu vai vismaz nesamazinātu, ietekmi, monopoluzņēmumos, kas valstī darbojas stratēģiski svarīgās nozarēs. Tie ir sakaru – Lattelekom, Latvijas Pasts, energoapgādes – Latvenergo, Latvijas Gāze, satiksmes – Latvijas Dzelzceļš, AirBaltic, tranzīta – Ventspils Nafta.
Šie uzņēmumi ir valsts ekonomiskās drošības un neatkarības nosacījums. Izmantojot savu ietekmi, valdība var noteikt šo uzņēmumu pakalpojumu un cenu diferenciāciju, kas stimulētu uzņēmējdarbību un darba vietu radīšanu reģionos vai zinātņu ietilpīgās nozarēs.
Monopola uzņēmumos ražošanas apjoms nesasniedz apjomu, kurā ir minimālās kopējās izmaksas. Cena ir ievērojami lielāka nekā robežizmaksas Monopola uzņēmumos rodas ražotāja un patērētāja pārpalikuma zaudējums – sabiedrības absolūtais zaudējums (deadweigth loss), kas parasti nonāk pie šaura akciju turētāju loka. Reāli kontrolējot monopoluzņēmumus uzņēmumus, šos līdzekļus (vai ievērojamu daļu) iespējams novirzīt darba vietu radīšanai.
Latvija globālajā mērogā ir maza ekonomika bez iespaidīgiem dabas resursu krājumiem. Konkurences iespējas globālajā ekonomikā ir zinātņu ietilpīgās nozarēs. Tāpēc skaidri jāapzinās, ka darbavietas, algas, ekonomiskā izaugsme var rasties tikai konkurējot starptautiskajā tirgū, nevis privatizējot, izcērtot mežus, pērkot un tālāk pārdodot zemi neko neražojot. Darba produktivitātes un darba algas līmeni nosaka investīcijas cilvēciskajā kapitālā (human capital), izglītībā un veselības aizsardzībā, kas vistiešākajā veidā atsaucās uz nodarbinātību.
1.Valdība., valsts pārvalde, valsts un pašvaldību uzņēmumi nedrīkst būt par vietām, kur nodarbināti ekonomiski neizglītoti, nekompetenti kādas partijas biedri, draugi, paziņas.
2.Monopolu uzraudzības institūcija jāfinansē tikai no budžeta līdzekļiem, nevis no pašu monopolu finansējuma, kas ir būtībā ir absurds.…