SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI.
1. Viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas raksturo ekonomiskās izaugsmes attīstību valstī, ir ārējā tirdzniecība. Starptautiskā tirdzniecība raksturo preču un pakalpojumu apmaiņu starp dažādu valstu privātpersonām un uzņēmumiem. Starptautiskā tirdzniecība galveno-kārt balstās uz tiem pašiem principiem kā jebkura cita brīvprātīga apmaiņu: valstis, kas tirgo ražo un patērē vairāk, nekā tas būtu iespējams, ja netiktu tirgot.
2. Lai starptautiskās ekonomiskās attiecības kļūtu efektīvākas, tika izstrādātas klasiskās un modernās starptautiskās tirdzniecības teorijas:
• Merkantilisma galvenais apgalvojums bija tas, ka nācijas bagātība un labklājība atspogu-ļojas dārgmetālu, zelta un sudraba krājumos. Tolaik, kad zelts un sudrabs bija tirdzniecī-bas valūta starp tautām, valsts varēja uzkrāt zeltu un sudrabu eksportējot vairāk un impor-tējot mazāk.
• 18.gs. Ā.Smits izstrādāja absolūto priekšrocību teoriju, kas paredzēja, ka valstis eksportē tās preces, kuras tās var saražot ar mazākām izmaksām un importē tās preces, kuras citas valstis var saražot ar mazākām izmaksām
• 19.gs. D.Rikardo atklāja salīdzinošo priekšrocību likumu: valstij jāspecializējas preču eksportā, kuru ražošanā tai ir vislielākās absolūtās priekšrocības (ja tai ir absolūtās priekš-rocības abās precēs) vai vismazākās absolūtās priekšrocības (ja tai nav absolūto priekšro-cību nevienā precē)
• 20gs. parādījās ražošanas faktoru attiecību teorija jeb Hekšera – Olina teorija. Saskaņā ar Hekšera – Olina teoriju, valstis eksportē tās preces, kuru ražošanā nepieciešami relatīvi lieki ražošanas faktori. Pēc autoru teorijas, pastāv trīs pamata faktori: darbs, zeme, kapi-tāls.
3. Viens no ārējās tirdzniecības politikas mērķiem ir veicināt valsts konkurētspēju kā iekšējā, tā ārējā tirgū. Pieaugot tirdzniecības globalizācijai, valstij ir jārēķinās ar dažādu trešo val-stu tirdzniecības regulējumu, kas ne vienmēr izrādās viegls uzdevums. Eksporta tarifus galvenokārt izmanto jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku. Muitas tarifa ieviešana eksportam var būt lietderīga tajā gadījumā, kad kādas preces cena atrodas zem valsts administratīvās kontroles un tiek noturēta zemāk nekā pasaules līmenī, to panākot ar attiecīgo subsīdiju izmaksām ražotājam.
4. Eksporta subsīdiju sekas var būt dažādas. Tie valstu uzņēmumi, kuri iekļūst pasaules tir-gū, kļūst konkurētspējīgāki; ja uzņēmumi kļūst konkurētspējīgi, tad tiem palielinās ražo-šanas apjoms, kas savukārt sekmē darbaspēka pieprasījumu; tiks veicināta ārzemju valū-tas ieplūde valstī. Ir iespējami zaudējumi dēļ tā, ka cena vietējā tirgū ir lielāka par pasau-les tirgus cenu, tas savukārt sekmē pieprasījuma samazināšanos vietējā tirgū; valsts bu-džetā ir zaudējumi sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa neiekasēšanu.
5. Eksporta veicināšanas aktivitāšu galvenais mērķis ir rosināt produktu pārdošanu, kas paš-laik ir pieejams eksportam. Visi reklāmas centieni ir balstīti uz pašreizējo ražošanu un to mērķis ir palielināt ārvalstu pārdošanas apjoma vērtību.
…
